Foto: Shutterstock

Valkas novada iedzīvotāji brīvdienās sirojošos lāčus no pagalmiem centušies aizbaidīt ar trokšņiem, aģentūru "Leta" informēja Valkas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis.

Viņš stāstīja, ka pagājušās nedēļas nogalē Vijciema iedzīvotāji, kuru mājas regulāri apmeklē pusaugu lāči, kuri meklē ēdienu un posta mājokļus, centušies lācēnus aizbaidīt ar trokšņiem, kas arī izdevies, taču apgalvot, ka tie neatgriezīsies atkal, nevar. Pagaidām speciālās policijas vienības situācijas risināšanā nav iesaistījušās.

Leitis uzsvēra, ka notiek regulāra saziņa ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālistiem, lai atrastu dzīvniekiem draudzīgāko risinājumu.

Kā vēstīts, DAP pagājušajā piektdienā izsniedza atļauju Valkas novada domei aizbiedēt divus lāčus, kuru uzvedība ir dzīvniekiem netipiska.

Kā skaidroja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, DAP speciālisti, veicot apsekojumu dabā, ir konstatējuši, ka Valkas novada Vijciema apkārtnē siro nu jau pieci lāči, kuri var būt bīstami arī iedzīvotājiem.

Viņa skaidroja, ka lielāko apdraudējumu mājsaimniecībām rada divi nepieauguši lāči, kuru māte, visticamāk, ir iztraucēta ziemas miegā un lācēnus pametusi, taču tiem izaugt palīdzējuši cilvēki, kuri tos ir pieradinājuši, bet, augot lielākiem, palaiduši savvaļā.

"Iedzīvotājiem bīstamāks ir lāču pāris, kurš apzināti nāk viensētās, meklē pārtiku un nebaidās no cilvēkiem, viņi nebēg, ja tiek biedēti, šaujot gaisā, tādēļ DAP ir izsniegusi atļauju Valkas novada domei, lai tā varētu organizēt lāču aizbaidīšanu, izmantojot gaismu un troksni radošu munīciju, gumijas lodes," sacīja Strode.

Gadījumā, ja lācēni arī pēc šīs aizbiedēšanas nemainīs savu uzvedību, atkārtoti nāks viensētās un apdraudēs iedzīvotājus un postīs viņu īpašumus, tiks pieņemts lēmums tos nonāvēt, ko paredz arī Dzīvnieku aizsardzības likums gadījumos, ja dzīvnieki apdraud cilvēkus, skaidroja Strode, uzsverot, ka cilvēka dzīvība ir pirmajā vietā.

Otrs variants, lai novērstu lāču sirojumus viensētās, ir lāču izšķiršana. Proti, katrā lāču grupā vismaz viens no lāčiem tiktu iemidzināts un pārvietots gana tālu no pārējiem, tādējādi mazinot viņu drosmi tuvoties cilvēkiem. Vienatnē katrs dzīvnieks būtu mazāk drosmīgs iet pagalmos.

"Šīs metodes izmantošana attiecībā uz savvaļas lāčiem ir diezgan bīstama un neprognozējama, arī kaimiņvalstīs pagaidām nav plaši testēta, lai varētu būt pārliecināti par tās pietiekamu efektivitāti. Tāpēc tā ir atstāta kā rezerves iespēja, tomēr ar ļoti augstiem riskiem," piebilda Strode.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš norādīja, ka dzīvnieki, kurus humānu apsvērumu dēļ ir izaudzējuši cilvēki, nav savvaļas populācijas dalībnieki un var nespēt patstāvīgi dzīvot savvaļā. "Es šajā situācijā pret dzīvniekiem, kuru uzvedība ir netipiska, ieteiktu rīkoties kardināli, (viņus) nonāvējot. No šādas rīcības Latvijas lāču populācija neciestu un tās nekādā gadījumā nebūtu lāču medības," skaidroja pētnieks.

Viņš uzsvēra, ka Vijciema apkārtnē sirojošo lāču uzvedība nav tipiska un nebūtu jābīstas, ja turpmāk visi šeit mītošie lāči barosies no cilvēku dārziem un atkritumu urnām. "Normālā situācijā lācis ir prognozējams – tas izvairās no kontakta ar cilvēku un patstāvīgi prot sarūpēt sev barību, tāpēc lielākoties mēs mežos varam sastapt tikai liecības par lāča klātbūtni, nevis pašu lāci," sacīja Ozoliņš.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) skaidroja, ka abi lācēni līdz šim ir pabijuši aptuveni padsmit mājās, taču piecās līdz sešās mājās tie siro regulāri. Raksturojot lāču uzvedību, Krauklis stāstīja, ka tie no cilvēku klātbūtnes nebaidās, apguļas verandās, uzlauž durvis saimniecības ēkām, tādēļ vairākām ģimenēm ir nācies pamest savas lauku mājas.

Viņš informēja, ka šodien pašvaldībā ir notikusi sanāksme, kurā Medību koordinācijas komisija izstrādājusi rīcības plānu, kā arī nosūtījusi Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam vēstuli ar lūgumu sniegt palīdzību lāču aizbiedēšanai. Par aizbiedēšanas organizēšanu Valkas novada Vijciema un Zvārtavas pagastos būs atbildīgs Ingars Siliņš, kura tālruņa numurs saziņai ir 26 526 090. Viņš kopā ar medniekiem apsekos mājas, kuras lāči apmeklē, kā arī koordinēs iebiedēšanu.

Krauklis stāstīja, ka lāčus baidīs ar skaņas un gaismas munīciju, kā arī gumijas lodēm. Lāčus nav plānots ievainot, bet gan nodarīt sāpes, lai viņi atkārtoti nenāktu uz šīm vietām. Tāpat plānots jau esošajās zvēru barotavās izvietot arī lāčiem paredzētu barību.

Domes priekšsēdētājs aicināja iedzīvotājus māju pagalmos neatstāt atkritumu konteinerus, ābolus, kas piesaista viņu uzmanību.

Vietējais iedzīvotājs Aivis Kalniņš stāstīja, ka lāču uzvedība ir pilnīgi neprognozējama un tie vairs nereaģē uz aizbiedēšanu – pabēg mežā pāris desmitus metru un pēc kāda laika ir atpakaļ. Viņa mājās lācis norāvis no durvīm metāla bultu.

Ne DAP, ne arī Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs neatbalsta lāču sagūstīšanu un ievietošanu kādā no dzīvnieku novietnēm, piemēram, Līgatnes dabas takās vai Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā.

"Šajās vietās mitinās nebrīvē dzimuši un uzauguši savvaļas dzīvnieki, un bez papildus dzīvnieku sagatavošanas tos nedrīkst laist kopā ar sugas brāļiem, kas noķerti savvaļā. Lai nodrošinātu dzīvnieku sagatavošanu, nepieciešama papildu voljēru izveidošana. Jauna voljēra izbūves izmaksas mērāmas vairākos desmitos tūkstošu eiro un, ieskaitot projektēšanas stadiju, ko paredz likums, novietnes izbūve var ilgt no trijiem mēnešiem līdz gadam. Turklāt savvaļas dzīvnieku sagūstīšana un adaptēšana dzīvei nebrīvē nav nedz vienkārša, nedz viegla. Savvaļā dzimis dzīvnieks var arī nepierast, kas var rezultēties ar nopietnām dabiskās uzvedības izmaiņām un būtiskiem psiholoģiskās un fiziskās veselības traucējumiem," skaidroja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola.

Kā vēstīts, DAP speciālisti, konsultējoties ar kaimiņvalstu speciālistiem un Latvijas zinātniekiem, izstrādājuši rīcības plānu ar vairākiem alternatīvajiem risinājumiem. Kā pirmo variantu ir plānots mēģināt lāču pārbiedēšanu ar gaismas un trokšņa salūtu munīciju, kam vajadzētu radīt pietiekamu traucējumu lāču ikdienas gaitām viensētās, lai tie turpmāk cilvēku mājām mestu līkumu.

DAP aicina Valkas novada iedzīvotājus ziņot par lāču postījumiem un konstatēto lāču viesošanos īpašumos, rakstot DAP uz e-pastu "pasts@daba.gov.lv", iespēju robežās pievienojot foto vai video fiksāciju, kā arī ziņot Valkas novada pašvaldībai.

Kā vēstīts, Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir aizsargājami dzīvnieki un, lai gan to skaits pēdējos gados ir palielinājies, lāču medības Latvijā nav atļautas un tuvākajā laikā par šādu iespēju nav plānots lemt, iepriekš norādīja DAP.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!