Valodas referendums: CVK referenduma jautājuma formulēšanai piesaistījusi ekspertus  (48)

CVK vadītājs Arnis Cimdars sacīja, ka parakstu vākšanā bijuši cilvēki, kas atskārta, ka ir rīkojušies pretēji savai gribai.

"Daudzas lietas, kas liekas pašsaprotamas, tādas ne vienmēr izrādās. Parakstu vākšanā bija cilvēki, kas saņēma maldinošu vēstījumu, ka jāiet ir parakstīties par latviešu valodu, un pēc tam atskārta, ka viņi ir parakstījušies pretēji savai gribai," paskaidroja Cimdars.

Pašlaik notiek izpēte sadarbībā ar sociologiem un politologiem, kā veiksmīgāk formulēt jautājumu un cik plašam tam jābūt, lai būtība būtu saprotama ikvienam.

"Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāstrādā pie jautājuma formulējuma, kas tiks rakstīts tautas nobalsošanas zīmē, lai pareizi varētu atbildēt ne tikai tie, kas regulāri seko ziņām un portāliem, bet, lai cilvēks, kas pēdējā brīdī saņēmis motivāciju piedalīties, no zīmes vien varētu saprast, kā to aizpildīt, kā viņš patiešām vēlas," uzsver Cimdars.

Iespējams, ka vēlēšanu zīmē būs plašāka informācija nekā tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem 2008.gadā, kad vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu?".

"Šoreiz situācija ir atšķirīga, jo tiek grozīts viens no Satversmes pirmās nodaļas pantiem. Tas prioritātes ziņā ir daudz augstāks. Nezinu, kāds būs jautājuma teksts – tikpat vienkāršs kā 2008.gadā vai ar papildinājumu, bet varu pateikt, ka mums tam ir jāpievērš tam uzmanība. Lēmumam būs jābūt izsvērtam un argumentētam," norāda Cimdars.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti ceturtdien ārkārtas sēdē noraidīja Satversmes grozījumu tālāku virzību, līdz ar Saeimas lēmumu ne ātrāk kā pēc viena mēneša un ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem ir jārīko referendums.

Satversmes grozījumus par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai iepriekš parakstu vākšanā atbalstīja vairāk nekā 187 tūkstoši jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.

Vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītais likums "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.