Otrdien valdība paredzējusi lemt par līdzekļu piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem "krievu valodas referenduma" atspoguļošanai, taču pievienotajos dokumentos redzams – pretēji iepriekš valdošās koalīcijas apgalvotajam, ka līdzekļi informatīvajai kampaņai netiks piešķirti, Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots lūdzis naudu arī diviem "skaidrojošiem raidījumiem par valsts konstitucionālo pamatu negrozāmību, referenduma būtību", ko iepriekšējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadība arī akceptēja.
Valdības rīkojuma projekts paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 26 352 latus NEPLP, lai tā pārskaitītu līdzekļus sabiedriskajiem medijiem par 18.februārī gaidītā referenduma atspoguļošanu.
Valdības rīkojums paredz: lai nodrošinātu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto sabiedrības informēšanu pirms tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē, NEPLP pārskaitīs 10 157 latus Latvijas Radio un 16 195 latus Latvijas Televīzijai. Anotācijā skaidrots, ka papildu finansējums sabiedriskajiem medijiem nepieciešams, lai atspoguļotu referendumu un lai sagatavotu skaidrojošus un informatīvus raidījumus.
"Palielinot informatīvo un skaidrojošo raidījumu apjomu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos, tiks nodrošināta plaša un daudzpusīga sabiedrības informēšana par tautas nobalsošanu, izskaidrota valsts konstitucionālo pamatu būtība un atspoguļota referenduma dienas norise," klāsta rīkojuma izstrādātāji – NEPLP un Kultūras ministrija.
Rīkojuma projektam pievienotie dokumenti liecina, ka 5.janvārī Kots nosūtījis iepriekšējam NEPLP vadītājam Ābramam Kleckinam vēstuli, kurā cita starpā lūdz finansējumu diviem raidījumiem "par valsts konstitucionālo pamatu negrozāmību, referenduma būtību". LTV1 ēterā raidījums paredzēts laikā no 13. līdz 16.februārim, bet LTV7 raidījums krievu valodā – referenduma priekšvakarā, 17.februārī. Katram no šiem raidījumiem Kots lūdz piešķirt 1600 latus.
Latvijas Radio savā pieprasījumā neatšifrē, kādi būs speciāli sagatavoto raidījumu par referendumu temati, arī LTV pieprasījumā vairāk nekā puse naudas paredzēta referenduma vakara raidījumam ar provizoriskajiem rezultātiem, viedokļiem un prognozēm.
Jau vēstīts, ka referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK mēģināja apturēt referendumu, apstrīdot tā likumību Satversmes tiesā (ST). ST nolēma ierosināt lietu pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma "krievu valodas referenduma lietā", tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) janvāra beigās paziņoja, ka pirms referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai atsevišķas valsts finansētas īpašas kampaņas nebūs. Jautājums par referenduma kampaņu jau vairākkārt ir skatīts koalīcijā, sacīja premjers.
"Par referenduma kampaņu mēs šoreiz nerunājām. Vienojāmies, ka strādājam pie tā, ka būs, kā bija plānots, Saeimas paziņojums būtībā par latviešu valodas statusu, bet atsevišķa, papildu finansēta kampaņa pirms referenduma nebūs," teica Dombrovskis.
Savukārt Saeima februāra sākumā pēc ilgām debatēm pieņēma paziņojumu par latviešu valodas valstisko lomu, kurā uzsver - latviešu valoda kā vienīgā valsts valodas ir ietverta Satversmes kodolā un tas ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem. Tāpēc Saeima paziņojumā aicina pilsoņus piedalīties gaidāmajā valodas referendumā.