Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma 18.februārī izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu.
Par referenduma datumu izvēlēties 18.februāri rosināja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, lai varētu nodrošināt tautas nobalsošanas norisi arī ārvalstīs.
Tautas nobalsošana šajā jautājumā bija jāizsludina, jo Saeima 22.decembrī noraidīja vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītos grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Lemjot par tautas nobalsošanas dienu, CVK bija jāievēro likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kas paredz, ka tautas nobalsošana par vēlētāju rosinātu Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā noraidīšanas Saeimā.
Tautas nobalsošana sarīkojama sestdienā.
Referendums valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Referenduma zīmē ir paredzēts balsotājiem uzdot jautājumu, vai viņi atbalsta grozījumu veikšanu Satversmē. CVK sēdes laikā izvērtās diskusija, vai ir nepieciešams jautājumu formulēt plašāk. Taču Cimdars paskaidroja, ka paplašinātais skaidrojums par visiem grozījumus skarošajiem jautājumiem būs nesaprotamāks, tas radīs daudz vairāk vēlētāju kļūdas un nepanāks gaidīto efektu - vēlētāju labāku informēšanu.
Savukārt jautājumā liekot tikai daļēju skaidrojumu, piemēram, minot, ka runa ir par krievu valodas noteikšanu par otro valsts valodu, vēlāk kāds varētu apstrīdēt, ka tas ir maldinošs jautājums. Maldināšana varētu tikt pamatota ar to, ka jautājumā ir ietverta tikai daļa no referendumā paredzētajiem Satversmes grozījumiem.
CVK konceptuāli atbalstīja tās locekles Elizabetes Krivcovas ierosinājumu vēlēšanu kabīnēs nodrošināt plakātus, kur "vienā vienkāršā teikumā" tiktu izskaidrota tautas nobalsošanas būtība, kuru ikviens cilvēks varētu saprast. CVK gan nelēma par konkrētu vēstījuma tekstu. Cimdars atgādināja, ka informatīvo plakātu izgatavošana un izvietošana iecirkņos notiek tradicionāli.
Krivcova rosināja informatīvo kampaņu veikt arī krievu valodā, atsaucoties uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ieteikumiem. CVK priekšsēdētājs skaidroja, ka tas varētu notikt, krieviski runājot radio ēterā.
Satversmes grozījumi, kas paredz mainīt krievu valodas statusu, tika iesniegti Saeimā pēc tam, kad tika savākti un apstiprināti 187 378 pilsoņu paraksti, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās.