Vanags ceturtdien LTV norādīja, ka viņš dosies uz referendumu un balsos pret krievu valodu kā otro valsts valodu. "Labāk doties uz referendumu, jo nepiedalīšanās nesniegs objektīvu referenduma iznākuma kopainu," teica arhibīskaps.
Savukārt Pujats sacīja, ja reiz referendums ir ierosināts, uz to ir jāiet. Tajā pašā laikā kardināls atzina, ka demokrātiskā valstī ar referenduma iznākumu var iziet dažādi. Viņš kā piemēru minēja Vāciju 1930.gados, kad demokrātisku vēlēšanu rezultātā pie varas nāca diktators Ādolfs Hitlers. Pujats pauda pārliecību, ka latviešu valodas statuss pēc referenduma nemainīsies.
Latvijas Pareizticīgo baznīcas virspriesteris Nikolajs norādīja, ka referendums ir demokrātijas izpausme, un esot jāsaprot arī citi. Viņš ir pārliecināts, ka referendums par valodu ir politisku spēļu rezultāts, un aicināja politiķus mācīties no kristiešiem, kas spējot sadzīvot neatkarīgi no dzimtās valodas vai tautiskās piederības.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē vienprātīgi neatbalstīja likumprojektu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu.
Pret likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja visas parlamenta frakcijas - kopā 60 deputāti, par nebalsoja neviens, atturējās viens deputāts - Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK). "Saskaņas centrs" balsojumā nepiedalījās.
Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu neatkarīgi no tā, kāds būtu Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko tautas nobalsošana. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā. Visticamāk, referendums varētu notikt 18.februārī.
Jau ziņots, ka savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu. Centrālā vēlēšanu komisija pirmdien pabeidza pārbaudīt parakstu vākšanā likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai saņemtos parakstus, un CVK sēdē tika apstiprināti galīgie parakstu vākšanas rezultāti. Apstiprināti 187 378 paraksti, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās. Lai rīkotu referendumu, bija nepieciešams savākt 154 379 parakstus.
Referendums valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas piešķiršanu referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.