Urbanovičs sapratis, ka šajā referendumā viņa vēlētāji "jeb visi tie cilvēki, kuriem ir liegta iespēja ietekmēt valsts politiku", "tiks padarīti par vainīgiem", tāpēc viņš ir nolēmis solidarizēties ar šiem cilvēkiem.
Politiķis gan apgalvoja, ka "nevienu brīdi neatļautos domāt piedalīties" referendumā, ja ar to kaut kādā veidā būtu apdraudēta latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda.
Jautāts, vai citu partiju vēlētāji varētu nesaprast viņa izvēli, Urbanovičs akcentēja, ka viņam rūp savu vēlētāju viedoklis.
"Referendums nav par otru valsts valodu. Mani vēlētāji protestē pret nicinājumu, necieņu un tiesiskuma neievērošanu, ko izrāda valdošie," sacīja SC frakcijas priekšsēdētājs. Viņam šis lēmums esot bijusi izšķiršanās starp to, vai būt kopā ar saviem vēlētājiem, vai arī "perfekti burtiski vērtēt referenduma jautājumu".
Urbanovičs apgalvoja, ka tautas nobalsošanas "burtisko jautājumu" neesot iespējams atbalstīt.
Arī Rīgas domes priekšsēdētājs un SC līderis Nils Ušakovs gaidāmajā referendumā balsos par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Latvijā vienmēr ir tikusi īstenota asimilācijas politika un politiķi meloja un melo, to dēvējot par integrāciju, teica Urbanovičs.
Viņš ironizēja par medijos vērojamo pozitīvo attieksmi, ka gaidāmā referenduma dēļ politiķi plāno "no saviem augstumiem uzrunāt zemāk stāvošos krievvalodīgos".
Viņam liekas interesanti, ka demokrātiskas valsts politiķiem tiek izteikti "slavas vārdi" par to, ka viņi runās ar saviem pilsoņiem.
Valsts visu laiku esot īstenojusi asimilācijas politiku, un pašlaik ir "nomests arī eiropeiskais grims".
Runājot par gaidāmo referendumu, viņš skaidroja, ka SC pagaidām nedomā veidot
kaut kādu kampaņu, taču atbildēs uz žurnālistu jautājumiem, ja tādi tiks uzdoti. ""Vienotība" ar satelītpartijām [Zatlera reformu partiju un nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK"] šo notikumu jau padara par milžu cīņu," norādīja Urbanovičs.
Jau ziņots, ka februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Jau ziņots, ka februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.