Ņemot vērā Satversmes tiesas (ST) lēmumu nepiemērot pagaidu noregulējumu un neapturēt 18.februārī paredzēto tautas nobalsošanu par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, pieteikuma iesniedzēji partija "Vienotība" un nacionālā apvienība VL-TB/LNNK aicina ikvienu Latvijas pilsoni piedalīties referendumā un "aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu", teikts abu politisko spēku paziņojumos.
"Nacionālā apvienība ir izdarījusi visu iespējamo, lai idejām par divvalodību Latvijā pieliktu punktu. Pēc šodienas Satversmes tiesas lēmuma redzam, ka vieniem tas mums nav izdevies. Šobrīd visiem ir jāpiedalās gaidāmajā referendumā un jābalso pret pārkrievošanu. Īpaši vēlos vērsties pie tiem latviešiem, kas barikāžu laikā vēl bija mazi vai nebija dzimuši. Tagad ir mūsu kārta aizstāvēt Latvijas neatkarību, valsts valodu un mūsu senču godu. Bet Latvijas politikā jāiestājas laikam, kad vairs nedalāmies partijās, pozīcijā un opozīcijā. Tagad kopā jābūt visiem, kas aicina parakstīties pret Latvijas pārkrievošanu,'' uzskata VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
NA izsaka nožēlu, ka Satversmes tiesa "nav saskatījusi pietiekamus argumentus antikonstitucionālā referenduma norises apturēšanai un pilsoņiem būs jāaizstāv sava valsts vēlēšanu iecirkņos". "Ceram, ka Satversmes tiesa savā gala spriedumā par paša referenduma atbilstību Satversmei pievienosies pieteikumā izklāstītajiem argumentiem un būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas konstitucionālās teorijas attīstībā," teikts NA paziņojumā.
Savukārt "Vienotības" politiķi sola laikā līdz 18.februārī paredzētajam referendumam aktīvi uzrunās sabiedrību un skaidros valsts iedzīvotājiem referendumā lemjamā jautājuma būtību un sekas. "Gan es, gan mani kolēģi aicināsim Latvijas pilsoņus – latviešus un mazākumtautību cilvēkus - nepalikt malā, piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu kā valsts valodu, tā apliecinot savu piederību Latvijas valstij un parādot, ka šis jautājums nedz šobrīd, nedz nākotnē nav diskutējams," norāda "Vienotības" priekšsēdētāja, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.
Vienlaikus "Vienotība" respektē ST lēmumu neapturēt referenduma norisi, un norāda, ka lietas ierosināšana un gaidāmais tiesas nolēmums par referendumam nododamo jautājumu atbilstību Satversmes kodolam ir "ārkārtīgi nepieciešami, jo ļaus izvairīties no turpmākiem uzbrukumiem mūsu valstiskumam un identitātei, no nākamajām parakstu vākšanām un referendumiem par valsts pamatu graušanu".
"Šis referendums nebūs par juridiskām procedūrām vai "mums" un "viņiem", bet gan par mūsu valsts pamatiem un turpmāku pastāvēšanu, par mūsu nacionālo identitāti. Latvija ir latviešu nācijas valsts. Tas ir mūsu Satversmes kodols un esence, un viss, kas Satversmē teikts, izriet no tā un ir par to," norāda Āboltiņa.
Tādēļ "mūsu pienākums ir tautas nobalsošanā paust daudzskaitlīgu, pārliecinošu un nepārprotamu "nē!" mēģinājumiem vērsties pret mūsu valsti un tautu, lai nepieļautu situāciju, kas balsojuma vairākumu, kaut arī nepietiekamu, lai grozītu Satversmi, veidos balsotāji "par"", teikts "Vienotības" paziņojumā. "Tas radītu pamatu pašmāju radikāļiem turpināt diskusijas, sakot, ka balsu gan šoreiz nepietika, bet vairākums taču ir par izmaiņām krievu valodas statusā," norāda Āboltiņa.
Viņa arī pauž pārliecību, ka balsojumā pret otru valsts valodu piedalīsies ne tikai latvieši, bet arī daudzi mazākumtautību cilvēki, kas jūtas piederīgi Latvijai, pārvalda latviešu valodu un vienlaikus saglabā savu mazākumtautības identitāti. "Latviešu un mazākumtautību mierīga sadzīvošana gadsimtiem bijusi Latvijas bagātība. Arī šī referenduma gaidās jāatceras, ka mēs visi - latvieši, krievi, ukraiņi, lietuvieši, baltkrievi, poļi un citi – esam Latvijas tauta, mēs nedzīvojam svešās un dažādās pasaulēs, bet valstī, kurai vajadzīgs ikviens tās iedzīvotājs neatkarīgi no tautības, un Satversmē noteiktie pamatprincipi - neatkarīga un demokrātiska Latvija, nedalāma tās teritorija, tautas vara un latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda – ir tie, kas mūs vieno un kas ikvienam no mums jāaizstāv," teikts paziņojumā.
Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš norāda, ka šis tiesas lēmums iezīmē vēsturiski nozīmīgu notikumu Latvijas konstitucionālajās tiesībās, jo jautājums par valsts nacionālo pamatu negrozāmību ir iekļauts Satversmes tiesas tiesvedībā, informēja prezidenta preses dienests. Tāpat Bērziņš norāda, ka ST lēmums apliecina prezidenta rīcības tiesiskumu un noņem jebkādas spekulācijas par to turpmāk. "Vienlaikus, neapturot referendumu, jautājums par otru valsts valodu Latvijā tiks atrisināts tiesiski korektā ceļā, nedodot politiskajiem provokatoriem jaunus argumentus sabiedrības šķelšanai un kūdīšanai," uzskata prezidents Bērziņš.
Savukārt Zatlera Reformu partija pauž gandarījumu par Satversmes tiesas spriedumu neapturēt izsludināto referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. ZRP priekšsēdētājs Valdis Zatlers norāda, ka Latvijā vara pieder tās tautai, un "mums jāuzticas savu pilsoņu gribai un izvēlei". "Nav ne mazāko šaubu, ka Latvijas pilsoņi referendumā ar pārliecinošu pārsvaru izdarīs izvēli par labu latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai. Mums visiem skaļi skaidri un nepārprotami jāsaka savs vārds šajā jautājumā, lai tas reizi par visām reizēm tiktu aizslaucīts no dienaskārtības, un politiķi ar to izbeigtu manipulēt," uzskata Zatlers.
Viņaprāt, referenduma atlikšana vai atsaukšana nozīmētu "neuzticēšanos savas valsts pilsoņiem, viņu saprātam un lojalitātei pret valsti". "Demokrātiskā valstī tas nav pieļaujams," uzsver eksprezidents.
"Paredzams, ka pēc referenduma, kas sniegs skaidru atbildi, emocijas būs norimušas, un tajā brīdī atbildīgajām ministrijām būs pienākums ar pilnu atdevi īstenot pasākumus sabiedrības saliedēšanai," norāda ZRP līderis.
ST otrās kolēģijas priekšsēdētāja Aija Branta informēja, ka ST nolēma ierosināt lietu daļā par Nobalsošanas likuma normu atbilstību Satversmei. Saeimai līdz šī gada 20.martam jāsniedz atbilde.Vienlaikus ST secināja, ka, arī neapturot referendumu, ST spriedums nebūs bezjēdzīgs. Tiesai vajadzētu ļoti nozīmīgus argumentus, lai apturētu šobrīd ierosināto likumdošanas procesu - referendumu, bet rīcības sēdē ST secināja, ka tās rīcībā šādu argumentu nav, sacīja tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Jau vēstīts, ka Nacionālās apvienības sagatavotajā un 30 deputātu parakstītajā pieteikumā bija lūgts apturēt ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē.
Tāpat tajā lūgts ST atzīt par neatbilstošu Satversmes 1., 77. un 78.pantam likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta 1.daļu, kas paredz - ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.
Par neatbilstošu šiem pašiem Satversmes pantiem pieteikuma izstrādātāji uzskata Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu par Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimai un parlamenta Prezidija atzinumu par grozījumu nodošanu visām Saeimas komisijām.
Pieteikumā uzvērts, ka likumā par tautas nobalsošanu Valsts prezidentam un Saeimai nav paredzētas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei un tajā nostiprinātiem pamatprincipiem. Tādēļ prezidents un Saeima nevar izlemt vēlētāju iesniegto likumprojektu nevirzīt tālāk gadījumos, kad konstatēts, ka tas neatbilst Satversmei.
Pieteikuma sagatavotāji uzskata, ka Satversmes 76.pants, kurā noteikta Satversmes grozīšanas kārtība, neparedz "Satversmes kodola" grozīšanu, un uzsver, ka latviešu valoda ir iekļauta šai pamatlikuma kodolā. Tāpat iesniedzēji uzsver, ka Satversmes 78.pants, kas paredz vēlētāju tiesības iesniegt likumprojektus, uzskatāms par "vispārīgu tiesību normu", un gadījumos, kad ar iesniegto likumprojektu tiek mainīts "Satversmes kodols", tas neesot piemērojams.
Savukārt likumdevējam esot pienākums ņemt vērā Satversmes 1.pantu, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, un paredzēt likumā procedūru, kādā šāds valsts pamatus grozošs likumprojekts būtu noraidāms.
Referenduma apturēšanu pieteikuma sagatavotāji lūdz kā pagaidu līdzekli, lai nodrošinātu ST sprieduma izpildi. Viņi uzskata, ka tiesvedība būtu efektīva un noslēgtos ar reāli izpildāmu spriedumu tikai gadījumā, ja līdz ST sprieduma pasludināšanai tautas nobalsošana tiktu apturēta.
Jau vēstīts, ka nacionālajai apvienībai VL-TB/LNNK izdevās savākt 30 Saeimas deputātu parakstus pieteikumam ST, kurā lūgts apturēt "valodas referendumu".
Atbilstoši Satversmes tiesas likumam, šādu pieteikumu var iesniegt 20 Saeimas deputāti un, kā norāda VL-TB/LNNK, šis skaitlis "sasniegts ar uzviju". Pieteikumu ST parakstījuši kopumā 30 Saeimas deputāti – visi 14 VL-TB/LNNK frakcijas deputāti, 15 "Vienotības'' deputāti, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.
Referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
