Vienai no patvēruma meklētāju ģimenēm, kas uz Latviju no Grieķijas tika pārvietota februāra sākumā, nebūtu problēmu integrēties. Tā piektdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" vērtēja Latviešu valodas aģentūras (LVA) metodiķe zinātņu doktore Ērika Pičukāne, kura teju no pirmās dienas māca latviešu valodu pirmajiem uz Latviju pārvietotajiem patvēruma meklētājiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Piemēram, viens no bēgļiem ir viesnīcu darbinieks, viņa sieva ir friziere. Es redzu, ka jā, viņi var integrēties un viņi var tālāk strādāt. Un viņiem ir tik liela interese gan mācīties valodu, gan viņi par visu interesējas. Man liekas, ka šiem cilvēkiem nebūtu problēmu," vērtēja Pičukāne.

Pēc viņas atzītā, tieši darba iespējas ir jautājums, par ko viņa visbiežāk aizdomājas saistībā ar patvēruma meklētājiem. "Vienmēr domāju par to, kur cilvēki varēs strādāt? Kur viņi mums būs vajadzīgi kā speciālisti? Ja viņš saņem bēgļa statusu, kur varēs strādāt? Vai viņa specialitāte būs vajadzīga? Varbūt ir jādomā arī par izglītību kā tīri profesionālo," sprieda skolotāja.

Viņa gan atzina, ka patlaban par to grūti spriest, jo Latvijā pieredze ir pārāk niecīga. Tomēr, viņasprāt, esot pietiekami daudz labu skolotāju, un, ja patvēruma meklētājs ir ieinteresēts, motivēts un gatavs mācīties, un pretī viņam ir skolotājs, kurš ir ieinteresēts un gatavs mācīt, tad problēmām nevajadzētu būt.

Skolotāja gan ir pārliecināta, ka 120 stundu laikā, kas ir atvēlētas latviešu valodas mācīšanai patvēruma meklētājiem, nav reāli to iemācīties. "Cilvēkam pilnīgi citu alfabētu, pilnīgi citu valodas sistēmu tā, lai viņš varētu ar mani runāt. Bet mācās viņi ar ļoti lielu prieku. Viņiem patīk mācīties," situāciju raksturoja LVA pārstāve.

Viņa uzskata, ka arī cilvēkam, kurš vēl ir patvēruma meklētāja statusā un par kuru nav zināms, vai viņš saņems bēgļa statusu, elementārā līmenī ir jāzina valoda. "Jūs man piekritīsiet - arī ja cilvēks divus mēnešus dzīvo citā valstī, tomēr elementāri ir jāzina, lai droši justos gan viņš, gan mēs," uzskata Pičukāne.

Runājot par patvēruma meklētāju interesi mācīties latviešu valodu un attieksmi mācībās, viņa atzina, ka tā daļēji saistīta arī ar to, ka patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" citu nodarbju īpaši nav un naudas līdzekļu arī ir maz.

"Tāpēc es domāju, ka latviešu valoda viņiem ir arī tāda sava veida, nu, teiksim, darbības maiņa, kas varētu patikt. Un tāpēc ir ļoti grūti pateikt. Un otrs - ar to cilvēku nevari izrunāties tā, kā mēs tagad ar jums runājam, jo tas vārdu krājums, kā jūs saprotat, ir ļoti niecīgs," stāstīja skolotāja.

Viņa arī atturējās komentēt, kā viņi redz sevi Latvijā, jo par to nav iespējams tik tuvu izrunāties.

Vaicāta, kas būtu jāņem vērā Latvijas iedzīvotājiem, kas jau drīzumā šos patvēruma meklētājus varētu satikt ikdienas dzīvē, viņa aicināja atcerēties, ka viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs.

"Kā es vienmēr saku - mēs pēc cilvēka ārienes nevaram pateikt, kas viņam ir iekšā: vai viņš ir labs cilvēks, vai viņš ir slikts cilvēks. Tikai kontaktējoties. Vienkārši ir jāuztver to cilvēku, ka viņš ir tāds pats kā mēs. Piemēram, šie cilvēki, ar kuriem man nācās kontaktēties, visi mīl savu dzimteni un grib dzīvot savā dzimtenē. Nu tā ir viņiem sanācis. Skaidrs, ka noteikti ir laimes meklētāji. Bet nu es nezinu, cik nu laimes meklētāji brauc pie mums," sprieda skolotāja.

Pičukāne Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu Baltu filoloģijā, maģistra grādu pedagoģijā un doktora grādu pieaugušo pedagoģijā. 1993.-2009.gadā viņa bija latviešu valodas skolotāja Rīgas 53.vidusskolā, kopš 2007.gada strādā LVA. Aģentūrā Pičukāne bijusi starpkultūru komunikācijas un izglītības darba vadītāja, Izglītības daļas vecākā speciāliste, bet tagad ir Izglītības daļas metodiķe.

Skolotāja piedalījusies vairākos projektos, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, bilingvālo izglītību, viņa ir arī dažādu mācību materiālu autore, kā arī izstrādājusi apmācību kursus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde līdz maija sākumam plāno izlemt, vai pirmajā kārtā Latvijā nogādātajiem patvēruma meklētājiem piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

"Delfi" jau ziņoja, ka 18. aprīlī, Latvija Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uzsākusi pirmo patvēruma meklētāju pārvietošanu no Itālijas un mūsu valstī ieradās divas personas no Eritrejas. Aprīļa sākumā Latvijā no Grieķijas ieradās 15 cilvēki, tostarp septiņi nepilngadīgie. Divas ģimenes pārvietotas no Sīrijas un divas – no Irākas.

Savukārt 5.februārī, programmas ietvaros uz Latviju no Grieķijas tika pārvietotas pirmās sešas personas. Tās bija divas ģimenes - no Sīrijas un Eritrejas, tai skaitā divi pirmskolas vecuma bērni.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form