Latvijā ir par daudz nevienlīdzības, un valsts lielais politiskais mērķis ir to mazināt, sestdien, 4. maijā Saeimas svinīgajā sēdē uzrunājot deputātus sacīja parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
"Mums jāspēj pielikt vairāk pūļu, lai cilvēkus padarītu pārticīgākus, nodrošinātu viņiem vienlīdzīgas iespējas, taisnīgumu. Vienlīdzīgas iespējas ir viens no galvenajiem principiem, kam jāvalda demokrātiskā, tiesiskā un sociāli atbildīgā valstī," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
"Nevienlīdzība traucē valstij sekmīgāk attīstīties. Tā kavē iespēju aktīvāk saukt mājās tautiešus no ekonomiskās emigrācijas. Tā vājina piederības sajūtu savai valstij un neļauj cilvēkiem justies laimīgiem," izteicās Mūrniece.
Saeimai un valdībai turpmākajos gados jāatrisina vairāki svarīgi uzdevumi – ne tikai cīņa ar nevienlīdzību, bet arī valsts drošības stiprināšana, cīņa ar korupciju, finanšu sistēmas sakārtošana un atbalsts ģimenēm ar bērniem, par Mūrnieces teikto portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienestā.
"Mūsu veidotās politikas pamatuzdevums – lai cilvēki Latvijā justos laimīgi. Lai viņi justos droši, būtu lepni par savu valsti, un vēlētos būt tās nākotne kopā ar saviem bērniem," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Reizēm par izšķirošiem notikumiem valsts vēsturē runājam kā par neticamu veiksmi vai laimīgu sagadīšanos. Taču, kad uz tiem paskatāmies ar laika distanci, kļūst skaidri redzams, ka mūsu rīcība ir bijusi mērķtiecīga, un pragmatiski esam gājuši sev vēlamajā virzienā, sacīja Mūrniece.
4. maijs ir mūsu tautas atdzimšanas, mūsu valstsgribas svētki. Pamati, uz kuriem balstījušies visi mūsu izšķirošie lēmumi, ir skaidri un nesatricināmi. Tie deva spēku pirms 29 gadiem un iedvesmo arī tagad.
Latvijas valsts ir celta uz klints, kuru veido tauta un stipru dara vērtības, kas svarīgas mūsu tautai. Nacionālā apziņa, paaudžu garīgais mantojums un nelokāmā valstsgriba ir mūsu spēka avoti, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Mūrniece atzīmēja, ka Latvijas valsts dibināšana pirms 100 gadiem, kā arī neatkarības atjaunošana vienlaikus ir bijusi daudzu patriotisku cilvēku kopīgs, neatlaidīgs darbs, un pateicās visiem, kam bija un ir dārga Latvijas valsts.
Arī Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pirms 15 gadiem un dalība NATO ir bijis ilgstošs, pašaizliedzīgs darbs, kurā piedalījās simtiem un tūkstošiem mūsu līdzpilsoņu. Savu ģeopolitisko izvēli mēs izdarījām līdz ar valstiskās neatkarības atjaunošanu, teica Saeimas priekšsēdētāja.
"Mēs nepazaudējām eiropeisko identitāti 50 okupācijas gadu laikā un nepazaudēsim arī turpmāk," sacīja Mūrniece, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot par tiem, kas spēj saglabāt un stiprināt Eiropu, par tiem, kuriem tā ir vērtība. "Tā ir mūsu civilizācija, tā ir mūsu iespēja stiprināt savu nacionālo suverenitāti, vienlaikus stiprinot mūsu eiropeisko kopības izjūtu," atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja.
Uzrunas noslēgumā viņa atzīmēja, ka Latvijas nākotni nodrošinās mērķtiecība un darba spējas. "Mūsu valsts ir celta uz klints, un mēs paši esam šī klints," sacīja politiķe.
Jau vēstīts, ka 4. maijā dažādos pasākumos tiek atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadiena.
1990. gada 4. maijā 134 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kas pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.