Valstij liek maksāt 20 000 latu par izpletņlēcēja nāvi Daugavā
Foto: DELFI

Latvijas valstij būs jāmaksā 20 000 latu morālā kaitējuma kompensācija 2006.gada maijā bojā gājušā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivja Normunda Stradiņa mātei Veldai Porietei saistībā ar dēla bojāeju izpletņlēkšanas mācību laikā.To paredz trešdien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta spriedums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Traģēdija notika 2006.gada maijā izpletņlēkšanas mācību laikā Daugavā iekrita un noslīka divi NBS karavīri - Stradiņš un Mārtiņš Arājs. Stradiņa māte Poriete 2008.gada maijā iesniedza prasību tiesā un lūdza piedzīt kopumā 400 000 latu kompensāciju.

Gan Rīgas apgabaltiesa, kas lietu skatīja pirmajā instancē, gan pēc tam AT no Latvijas valsts Aizsardzības ministrijas (AM) personā piedzina 20 000 latu un trešdien AT Civillietu tiesu palātas spriedumu nemainīja AT Senāts. Arāja tuvinieku prasības lietu Senāts vēl nav skatījis, portālu "Delfi" informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Viņa papildināja, ka AT Senāts Porietes sūdzības lietu skatījis paplašinātā sastāvā un atstājis negrozītu AT Civillietu tiesu palātas 2011.gada 24. maija spriedumu.Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Prasība tika celta par Latvijas Republikas rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzinājumu 400 000 apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006. gada maijā NBS Speciālo uzdevumu vienībā notika praktisko lēcienu nodarbības ar izpletni, kuru laikā piedalījās un gāja bojā NBS seržants, iekrītot ar izpletni Daugavā un noslīkstot. Viņš nesaņēma nekādu palīdzību no nodarbību organizētājiem.

Prasītājas ieskatā, karavīra nāves iemesls bija Latvijas institūciju un to amatpersonu prettiesīga rīcība, nenodrošinot praktisko izpletņlēkšanas nodarbību pienācīgu drošību un atbilstību NBS normatīvu prasībām.

Prasītājas ieskatā, valsts sociālā apdrošināšana uz morālā kaitējuma atlīdzināšanas gadījumiem neattiecas, tādēļ arī bojā gājušā karavīra mantiniekiem piešķirtā naudas summa - 50 000 latu apmērā nekompensē ciešanas, kādas valsts ar savu prettiesīgo rīcību ir nodarījusi ģimenei.

AM prasību neatzina.

AM norādīja, ka ar AM pavēli tikusi izveidota speciāla izmeklēšanas komisija, kuras slēdziens apstiprina to, ka karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus. Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 52. panta sestās daļas 2.punktu karavīra mantiniekiem piešķirta vienreizēja kompensācija 50 000 latu, lai kompensētu nelaimes gadījuma rezultātā radušās sekas un mazinātu pārdzīvojumus karavīra ģimenes locekļiem.

Turklāt atbilstoši Militārā dienesta likuma 53. panta septītajai daļai nodrošināta arī apbedīšanas izdevumu segšana. Valsts AM un NBS personā centusies nodrošināt maksimāli labvēlīgu atbalstu bojāgājušā ģimenes locekļiem.

Morālo atbildību par negadījumu un vairākiem pārkāpumiem dienesta plānošanā, organizēšanā un izpildē kontekstā ar notikušo negadījumu uzņēmies NBS komandieris, atkāpjoties no amata.

Saistībā ar Arāja un Stradiņa bojāeju izpletņlēkšanas treniņa laikā tika ierosināta krimināllieta un tajā par dienesta nolaidību apsūdzības uzrādītas divām personām - bijušajam SUV komandierim majoram Andrim Bukovskim un izpletņlēkšanas praktisko nodarbību vadītājam Aivaram Maļinovskim.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 2009.gada 29.septembrī abus apsūdzētos attaisnoja viņiem uzrādītajās apsūdzībās par dienesta nolaidību. Arī apelācijas instance - Rīgas apgabaltiesa - abus apsūdzētos attaisnoja.

Apgabaltiesas spriedums stājās spēkā 2011.gada pavasarī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aizsardzības ministrija Rīgas apgabaltiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form