Foto: LETA

Ceturtdien, 22. aprīlī, Valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē pārrunāja aktualitātes ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV). Pēc tikšanās amatpersonas piedalījās preses konferencē, kurai līdzi varēja sekot arī portālā "Delfi".

Attālinātajā tikšanās amatpersonas pārrunāja četrus jautājumus: vakcinācijas pret Covid-19 gaitu, situāciju koalīcijā, valsts iekšējo drošību un projektu, ar kā palīdzību varētu nodrošināt viedierīci ikvienam skolēnam, kam tā nepieciešama.

Preses konferencē pēc amatpersonu tikšanās jautājums, par kuru mediji izrādīja vislielāko interesi, bija partijas "KPV LV" lēmums atsaukt ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu no ministra amata pēc tam, kad viņš mainīja savu partejisko piederību un nolēma kļūt par Nacionālās apvienības (NA) biedru.

Prezidents norādīja, ka šis jautājums kopīgi ir jārisina abām partijām. "Es ieteiktu nepārsteigties. Nacionālajai apvienībai un KPV LV būtu jāmēģina vienā mierā šīs attiecības noskaidrot tā, lai tās neietekmē valdības stabilitāti."

Runājot par diviem koalīcijas partneriem, Kariņš atgādināja, ka pagājušajā nedēļā, ceturtdien, bija uzticības balsojums premjeram un valdībai. "Šis balsojums bija pārliecinoši atbalstošs. Tātad nav neviens jautājums vai šaubu par to, vai valdība ir stabila," preses konferencē teica Kariņš.

Viņš norādīja, ka valstī šobrīd pietiekot izaicinājumu, piemēram, Covid-19 krīze. Tāpēc valstij sevišķi svarīga stabilitāte un prognozējamība. "Es sagaidu, ka NA un KPV LV turpinās viena ar otru runāt un atrisinās šīs šķietamās domstarpības, kas viņiem ir, lai mēs varam turpināt vienā mierā kopā strādāt un turpināt izvadīt valsti laukā no šīs pandēmijas izraisītās krīzes."

Tāpat Kariņš atsaucās arī uz memorandu, ko savstarpēji parakstījusi NA un KPV LV. "NA un KPV LV parakstīja memorandu divās jomās – lauksaimniecībā un ekonomikā. Lai tad viņi paši arī atrisina savas domstarpības. Tās ir viņu iekšējās lietas."

Premjers norādīja, ka ar vienu no konfliktā iesaistītajām pusēs tiksies 22. aprīļa pēcpusdienā, savukārt ar otru – piektdien.

Runājot par vakcinācijas gaitu, prezidents norādīja: "Mēs konstatējām, ka visi iespējamie eksperimenti ar vakcināciju ir izdarīti, tagad galvenais ir strauja vakcinācija, kas tūlīt arī būs iespējama." Levits paskaidroja, ka vakcinācijas tempus varēšot uzturēt, jo Latvijā būs arvien lielāks vakcīnu daudzums.

Premjers Kariņš norādīja, ka Veselības ministrija attiecībā uz Covid-19 vakcināciju "iet pareizajā virzienā, tagad tikai jāturpina".

Amatpersonas pārrunāja arī iekšējās drošības jautājumu, kuru, kā uzvēra Levits, priekšplānā jāizvirza arī, veidojot šā gada budžetu. "Iekšējās drošības visas institūcijas — policija, izmeklētāji, robežsargi, citas institūcijas ir zināmā veidā atpalikušas no mūsu kopējās valsts attīstības. Mums bija investīcijas un ieguldījumi dažādās nozarēs, tās visas ir gājušas uz priekšu, bet šī nozare ir tradicionāli apdalīta, un tā tas vairs nevar turpināties. Es teiktu, ka tā ir kritiskā stāvoklī," preses konferencē teica Levits.

Viņš uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta visu iekšējās drošības sistēmas darbinieku izglītībai. Viņaprāt, policijas akadēmijas likvidēšana bija "liela kļūda, kas jālabo". Arī Kariņš norādīja, ka izglītības un apmācības uzlabošana ir būtiska. "Vienā vai otrā formā šādas policijas akadēmijas atjaunošana ir svarīga, mums ir jāatrod risinājums. Risinājumu visas saistībās iestādes skatīsim vispirms noziedzības novēršanas padomē nākamajā mēnesī," pauda premjers.

Savukārt, runājot par datoru nodrošināšanu skolēniem, Levits uzsvēra, ka datoru iegāde nevar būt vienreizējs pirkums, ir jāizveido sistēma. "Respektīvi tu paņem kā skolēns uz zināmu laiku šo datoru, pēc tam to atdod, tie tiek regulāri nomainīti," paskaidroja prezidents.

Kariņš norādīja, ka otrdien, 20. aprīlī, valdība apstiprināja konceptuālo redzējumu, kā Latvija varētu izmantot Eiropas Savienības pieejamos fondus atjaunošanas un noturības mehānismā. Kariņš pauda, ka šajā fondā ir programma, ar kuras palīdzību varētu datorus iegādāties.

"Delfi" jau vēstīja, ka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš 13. Saeimā tika ievēlēts no politiskā spēka "KPV LV" saraksta, pieņēma lēmumu mainīt partejisko piederību un kļūt par NA biedru. Pēc šī lēmuma "KPV LV" valde atsauca Vitenbergu no ekonomikas ministra amata.

Skaidrība par to, kas varētu ieņemt ekonomikas ministra amatu, varētu būt pēc tam, kad "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo tiksies ar premjeru, ceturtdienas rītā sarunā ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" atzina Možvillo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!