Saeimas deputāti iecerējuši stiprināt jauniešu valstisko apziņu, iesakot skolām vēsturisko ekskursiju maršrutus, kino un literatūras darbus un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. To paredz Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā apstiprinātā valstiskās audzināšanas programmas koncepcija, informēja Nacionālās apvienības pārstāve Laila Ozoliņa.
Komisijas priekšsēdētāja Raivja Dzintara (NA) sagatavotais koncepcijas projekts paredz izveidot programmu, kurā apkopoti praktiski ieteikumi skolām, lai sekmētu jauniešu valstiskās apziņas un nacionālās identitātes stiprināšanos.
Valstiskās audzināšanas programmas ieteikumos plānots iekļaut, piemēram, vēsturiski nozīmīgu ekskursiju vietu sarakstus, ieteicamos kino darbus, valstiski audzinošu skolu tradīciju piemērus, sadarbības iespējas ar jaunatnes organizācijām, plašāk aplūkojamās literatūras sarakstu, novada un dzimtas izpētes projektus, kā arī metodiskos ieteikumus pedagogiem, kā stiprināt jauniešu valstisko apziņu.
Apakškomisija nolēmusi katras ieteikumu sadaļas plašākai izstrādei veidot darba grupu, kurā darbotos gan paši deputāti, gan dažādu jomu eksperti un entuziasti. Paredzēts, ka apakškomisija meklēs sadarbības skolas, kurās šī programma iespēju robežās tiks īstenota.
Ja skolu pieredze programmas iedzīvināšanā būs veiksmīga, nākotnē paredzēts to ieviest centralizēti visās skolās.
Dzintars norāda, ka pašlaik nevar "precīzi paredzēt, kāds būs politiskais stāvoklis vai kādas profesijas būs pieprasītas pēc vairākām desmitgadēm", tāpat nevar droši zināt, kādas zināšanas tagadējiem skolēniem būs pašas nepieciešamākās, taču "mēs skaidri zinām, ka Latvijas valstij vienmēr būs vajadzīgi pašapzinīgi un Latviju mīloši cilvēki".
"Uzskatu, ka jauniešu valstiskā audzināšana ir viens no lielākajiem izglītības sistēmas izaicinājumiem, no kā atkarīgs, vai arī nākamajām latviešu paaudzēm būs sava valsts," uzskata Dzintars.
Jau ziņots, ka 11.Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija novembrī nolēma izveidot Valstiskās audzināšanas apakškomisiju, kuras uzdevums būs analizēt situāciju, pētīt ārvalstu pieredzi un izstrādāt priekšlikumus un likumdošanas iniciatīvas, kas saistītas ar valstiskās (pilsoniskās un patriotiskās) audzināšanas jautājumiem.