Foto: LETA
Latvijas ģeogrāfija ir piemērota tam, lai pretinieka rīcības brīvība būtu ierobežota, radot tam maksimālus zaudējumus un mūsu valsts var sevi aizsargāt pat gadījumā, ja tai jāsaskaras ar militāru pārspēku, teikts jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas projektā, kurš ceturtdien, 25.februārī, tika skatīts valsts sekretāru sanāksmē.

Koncepcijā teikts, ka, lai stiprinātu valsts aizsardzību, ir jāveicina Latvijas tautas pašapziņa un vēlme aizsargāt valsti, radot tam labvēlīgus apstākļus. "Latvija var sevi aizsargāt pat gadījumā, ja tai jāsaskaras ar militāru pārspēku. Visu nosaka tautas gribasspēks un pareizi izvēlēta militārā stratēģija. Latvijas ģeogrāfija ir piemērota tam, lai pretinieka rīcības brīvība būtu ierobežota, radot tam maksimālus zaudējumus," pauž koncepcijas autori.

Dokumentā uzsvērts, ka Valsts aizsardzība ir beznosacījuma un katra pilsoņa pienākumus ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties agresoram. Tāpat koncepcijā norādīts, ka patriotismu veicina bruņoto spēku redzamība un klātbūtne visos Latvijas reģionos, militārās profesijas prestižs, uzticība Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un informētība par valsts aizsardzību. NBS klātbūtne sabiedrībā tiek nodrošināta sniedzot atbalstu civilajai sabiedrībai, piedaloties parādēs, sabiedriskos pasākumos un organizējot mācības apdzīvotās vietās.

Primārais instruments sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā ir Zemessardze un Jaunsardze. "Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā NBS struktūra. Zemessardze dod iespēju brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību. Zemessardzes integrācija NBS kopējā struktūrā ir uzskatāma par vienu no NBS attīstības plāna īstenošanas pamatelementiem, tādejādi nodrošinot resursu efektīvu personāla plānošanu," teikts koncepcijā.

Vēstīts, ka Aizsardzības ministrija uzsākusi darbu pie jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādes un organizējusi vairākas publiskās diskusijas ar mērķi sekmēt tās izstrādēs kvalitāti, kā arī sabiedrības izpratni par aktuālajiem jautājumiem. Kopumā diskusijās līdz šim aplūkoti jautājumi par valsts institūciju atbildības robežām hibrīdkarā, jaunajiem draudiem un iespējām uz tiem reaģēt, patriotisko audzināšanu un jauniešu motivāciju iesaistīties valsts aizsardzībā, pašaizsardzību kolektīvās aizsardzības ietvaros, kā arī par obligātā militārā dienesta atjaunošanas iespējām un izaicinājumiem.

Diskusiju laikā izteiktās idejas un priekšlikumi tiek izmantoti jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas redakcijas veidošanai.

Nacionālais drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju . Valsts aizsardzības koncepcija tiek izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas ģeopolitisko situāciju, nacionālās drošības un ārpolitikas mērķiem un Latvijas saistībām, kas izriet no dalības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā.

Paredzēts, ka jaunā Valsts aizsardzības koncepcija tiks izstrādāta līdz šā gada rudenim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!