Valsts amatpersonai nevajadzētu ieņemt arī amatu kapitālsabiedrībā, uzskata Irklis
Foto: LETA

Valsts pārvaldes atlīdzības reformas kontekstā būtu jāatsakās no prakses, kad augsta valsts amatpersona vienlaikus ieņem augstu amatu valsts kapitālsabiedrībā, piektdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina valsts kontrolieris Rolands Irklis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Spēkā esošais likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā paredz gadījumus, kādos valsts amatpersonas var savienot amatus. Tādējādi patlaban vairāku ministriju valsts sekretāri vai to vietnieki ieņem vadošus amatus arī valsts kapitālsabiedrībās vai uzņēmumos, kuros valstij pieder daļas.

Saeimas komisija piektdien izskatīja 2022. gada budžetu pavadošos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz nākamgad sākt īstenot valsts atlīdzības reformu.

Valsts kontrolieris deputātiem izklāstīja revīzijas iestādes vērtējumu par likumprojektu. Irklis vērsa uzmanību uz vēsturiski izveidojušos situāciju, ka būtiski atšķiras valsts iestāžu atlīdzību fonds, tādējādi veidojot dalījumu "bagātajās" un "nabadzīgajās" iestādēs.

"Lai mazinātu plaisu starp iestādēm un līdzīgā darbā nodarbināto atlīdzību, ir veicami pasākumi darba samaksas izlīdzināšanai valsts pārvaldē. Atalgojuma fondu izlīdzināšana ir būtiska, lai uzlabotu taisnīgumu un konkurētspēju starp iestādēm," secina valsts kontrolieris.

Tāpat viņš norādīja, ka ar piedāvāto valsts pārvaldes atlīdzības reformu netiek risināts jautājums par valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma politikas balstīšanu darba sniegumā. "Likumprojektā nav noteikti skaidri un nepārprotami nosacījumi ne koeficientu skalas piemērošanas, ne arī mainīgās atlīdzības daļas noteikšanas sasaistei ar darba sniegumu," pauž revīzijas iestādes vadītājs.

Irklis arī pauda, ka valsts pārvaldes atlīdzības reforma nerisina jautājumu par augstāko amatpersonu tiesībām savienot amatus kapitālsabiedrībās vai citās publiskas personas institūcijās, kas būtiski palielina šo amatpersonu atlīdzību, bet tai pat laikā neregulē darba laika uzskaiti.

"Pastāv bažas, vai persona vadošā amatā valsts pārvaldē var pildīt pienākumus lielās kapitālsabiedrībās. Bieži tas tiek izmantots kā risinājums, lai ierēdņus noturētu amatā, tomēr tad, kad atlīdzība tiks palielināta, šāda prakse būtu izbeidzama," teica Irklis.

Deputāts Uldis Augulis (ZZS), kurš savulaik ieņēma satiksmes ministra amatu, gan atzina, ka arī ministrijās strādā nozaru speciālisti, kas var dot pienesumu kapitālsabiedrībās. "Nevajag domāt, ka kāds šādā veidā mēģina palielināt algu," sacīja Augulis.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paredzot noteikt mēnešalgas līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās algas. Likuma grozījumi ir daļa no 2022. gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Rolands Irklis Saeima Uldis Augulis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form