Amatpersonas iebildušas arī pret to, ka internetā ir pieejamas ziņas par viņu veidoto uzkrājumu apjomu un to, kurās kredītiestādēs konkrētā persona atvērusi kontu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
VID Komunikāciju nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga apliecināja, ka VID šā gada maijā, papildus jau pieejamajām valsts augstāko amatpersonu deklarācijām internetā publicējis to valsts amatpersonu deklarācijas, ar kurām līdz šim bijis iespējams iepazīties, tikai apmeklējot to VID nodaļu, kurā amatpersona ienākumus deklarējusi.
Pēc tam VID saņēmis daudzu sašutušu amatpersonu telefona zvanus - uzreiz pēc deklarāciju publicēšanas uz Rīgas reģionālo iestādi zvanījušas un pretenzijas izvirzījušas vairāk nekā 10 valsts amatpersonas, lūdzot VID izslēgt no deklarācijām datus par īpašumu adresēm.
Dienests tomēr izlēmis bloķēt pieeju visu valsts amatpersonu deklarācijām, atstājot datu bāzē pieeju tikai augstāko valsts amatpersonu deklarācijām, sacīja VID pārstāve.
Kopumā VID 1.jūlijā bija reģistrētas 63 987 valsts amatpersonas, no tām vairāk nekā 100 ir valsts augstākās amatpersonas statusā. Tāpat valsts amatpersonām jāiesniedz deklarācijas VID arī divus nākamos gadus pēc amata pienākumu pildīšanas pabeigšanas.
VID datu bāzē internetā patlaban var atrast, piemēram, visas tagadējā Rīgas domes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka (JL) valsts amatpersonas deklarācijas, kuras viņš VID iesniedzis, būdams valsts amatpersonas statusā.
Sīkāk gan iespējams iepazīties vienīgi ar tām Aksenoka deklarācijām, ko viņš iesniedzis, būdams Saeimas deputāts. Šajā deklarācijā ir atrodamas arī viņa īpašumu adreses. VID ir liedzis pieeju deklarācijām, ko Aksenoks iesniedzis, stājoties Rīgas mēra amatā.
Līdzīga situācija ir vēl ar vairāku valsts amatpersonu deklarācijām, kuras kādu laiku bijušas valsts augstākās amatpersonas statusā.
Grīnberga informēja, ka VID jūnija nogalē lūdzis Datu valsts inspekcijai (DVI) sniegt atzinumu par deklarāciju publicējamās daļas pieejamību un to, vai patlaban nav savstarpēji pretrunīgi likums par interešu konflikta novēršanu, kas liek VID publiskot valsts amatpersonu deklarācijas, un likums par fizisko personas datu aizsardzību, kas nosaka informācijas ierobežojumus.
DVI Informācijas daļas vadītājs Egons Ālers uzsvēra, ka datus par amatpersonu drīkst publiskot vienīgi tad, ja šī persona tam ir devusi savu piekrišanu.
“Amatpersona drīkst nepiekrist tam, ka informācija par viņa īpašumiem vai ienākumiem tiek publiskota,” sacīja Ālers, uzsverot, ka personiskos datus nav atļauts publicēt bez iepriekšējas piekrišanas.
Savukārt Grīnberga skaidroja, ka VID deklarācijas publicējis, īstenojot par vienu no prioritātēm atzīto valsts amatpersonas īpašumu un ienākumu caurskatāmības principu. Turklāt valsts amatpersonu deklarācijai ir arī nepublicējamā daļa, kurā ietvertās ziņas, piemēram, par amatpersonas radiniekiem, dzīves vietām u.c.. nav iespējams uzzināt plašākai sabiedrībai.
DVI pārstāvis Ālers gan norādīja, ka ir konkrēts cilvēku loks, kas publiskoto informāciju var lietot un apskatīt. Lai iegūtu informāciju par amatpersonu, būtu nepieciešams norādīt iemeslus, kāpēc dati ir nepieciešami.
Ālers arī atzina, ka ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā par datu publiskošanu un ir vajadzīgs arī stingrāk kontrolēt personas, kuras informāciju iegūst. Viņš gan piebilda, ka arī patlaban informācija tiek labi aizsargāta.
DVI gan vēl neesot nosūtījis atbildes vēstuli VID.
Grīnberga sacīja, ka pēc DVI atbildes vēstules saņemšanas VID lems, vai atjaunot pieeju visu valsts amatpersonu deklarācijām, bet pēc tam tiks lemts par iespēju ierosināt mainīt deklarāciju aizpildīšanas nosacījumus, piemēram, īpašumu adreses norādīt deklarācijas nepublicējamajā daļā.
Patlaban VID nav liedzis iespēju iepazīties ar konkrētas amatpersonas iesniegto deklarāciju, taču šim nolūkam pagaidām nebūs iespējams izmantot VID publiski pieejamo datu bāzi, bet gan būs jādodas uz attiecīgo VID nodaļu, kurā amatpersona deklarāciju iesniegusi, skaidroja Grīnberga.
