Uz saturu

Valsts augstākie vadītāji sola pirms valodas referenduma uzrunāt krieviski runājošo auditoriju 

(6)

Authors

Delfi.lv

Article Actions

APP - Article Actions

Valsts augstākie vadītāji sola pirms valodas referenduma uzrunāt krieviski runājošo auditoriju
Foto: F64

Pirms februārī gaidāmā referenduma par krievu valodas statusu savu viedokli skaidrot arī krieviski raidošajos un rakstošajos medijos apņēmušies gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan premjers Valdis Dombrovskis (V), trešdien žurnālistiem atzina abas amatpersonas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bērziņš sacīja, ka krieviski vēstošajos medijos ir runājis jau līdz šim, un to darīšot arī turpmāk. Viņš apsolīja, ka centīsies piedalīties publiskos pasākumos, "kur vairāk ir krieviska auditorija", lai izskaidrotu savu viedokli.

Arī premjers uzsvēra, ka jau pirms Jaunā gada uzsācis šo darbu un sniedzis intervijas vairākos krievu medijos. "Pilnīgi skaidrs, ka mums ir jāstrādā arī uz krieviski runājošo
auditoriju," sacīja premjers, solīdams šo darbu turpināt arī šajā gadā.

Jau vēstīts, ka tuvākajā koalīcijas padomē varētu tikt skatīts jautājums par valsts finansētu informatīvo kampaņu pirms 18.februārī gaidāmā referenduma. Dombrovskis iepriekš pauda viedokli, ka tai būtu jābūt plašākai par referenduma tematu, skaidrojot "valsts konstitucionālos pamatus".

Vairāki politiķi, tostarp Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (V), iepriekš pieļāvuši iespēju no valsts budžeta finansēt informatīvo kampaņu saistībā ar 18.februārī gaidāmo referendumu par krievu valoda statusa noteikšanu Satversmē.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien nolēma tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu, rīkot 18.februārī.Tautas nobalsošana šajā jautājumā bija jāizsludina, jo Saeima 22.decembrī noraidīja vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītos grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Referenduma zīmē ir paredzēts balsotājiem uzdot jautājumu, vai viņi atbalsta grozījumu veikšanu Satversmē. CVK sēdes laikā izvērtās diskusija, vai ir nepieciešams jautājumu formulēt plašāk. Taču Cimdars paskaidroja, ka paplašinātais skaidrojums par visiem grozījumus skarošajiem jautājumiem būs nesaprotamāks, tas radīs daudz vairāk vēlētāju kļūdas un nepanāks gaidīto efektu - vēlētāju labāku informēšanu.

Savukārt jautājumā liekot tikai daļēju skaidrojumu, piemēram, minot, ka runa ir par krievu valodas noteikšanu par otro valsts valodu, vēlāk kāds varētu apstrīdēt, ka tas ir maldinošs jautājums. Maldināšana varētu tikt pamatota ar to, ka jautājumā ir ietverta tikai daļa no referendumā paredzētajiem Satversmes grozījumiem.Satversmes grozījumi, kas paredz mainīt krievu valodas statusu, tika iesniegti Saeimā pēc tam, kad tika savākti un apstiprināti 187 378 pilsoņu paraksti, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Andris Bērziņš (bijušais prezidents) Valdis Dombrovskis Valodas referendums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.