"Tiek sodītas tās pašvaldības, kuru vadītāji ir opozīcijas partiju pārstāvji, bet faktiski cieš šo pašvaldību iedzīvotāji, jo viņi nesaņem nekādas iespējas tikt pie līdzekļiem, " sacīja Ikaunieks.
Viņš gan nevēlējās atklāt, vai pēc viņa izstāšanās no JL pašvaldībai kļuvis vieglāk saņemt finansējumu infrastruktūras un citiem attīstības projektiem, tāpat arī nevēlējās atklāt, vai plāno iestāties kādā no patlaban pie varas esošajām partijām.
Savukārt Lēdurgas pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Liepa, kas arī nesen izstājies no JL, portālam "Delfi" sacīja, ka patlaban kļuvis par valdības koalīcijā esošās Tautas partijas (TP) biedru. Iemesls, kādēļ viņš izstājies no JL, esot neapmierinātība ar partijas un tās līdera Einara Repšes darbu, kā arī apgrūtinājums saņemt finansējumu projektiem.
Pēc partiju maiņas Liepam esot "vieglāk strādāt". "Manas domas ņem vērā, " sacīja Liepa, atzīstot, ka ir pārliecināts arī par atbalstu pašvaldības projektiem.
Arī Smiltenes domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis, kas nesen izstājies no JL, atzina, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo neesot apmierināts ar partijas vadības darba stilu, kā arī, "domājot par pilsētas interesēm". Patlaban Mežulis iestājies Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/LC) apvienībā, kuras pārstāvja Aināra Šlesera pārraudzībā ir Satiksmes ministrija un līdz ar to līdzekļi pašvaldību ceļu būves projektiem.
"Partijas [JL] vadībai nebija interesanti uzklausīt pašvaldības viedokli," sacīja Mežulis, norādot, ka pilnīgi pretēju attieksmi sagaidījis no LPP/LC, kur "atbalstu un palīdzību jūt ik uz soļa, sākot no vadības – Aināra Šlesera un citiem".
Viņš arī atzina, ka pēc partijas maiņas bijis vieglāk Smiltenei piesaistīt finansējumu, un jau esot saņemtas Satiksmes ministrijas investīcijas "tranzītielu attīstībai". Mežulis gan uzsvēra, ka atbalstu pašvaldība saņēmusi, jo esot "ļoti labs kontakts ar vadību", norādot gan, ka visi īstenojamie projekti pašvaldībai ir ļoti nepieciešami un nauda neesot tikusi "uzpūstiem projektiem".
Ar Alūksnes mēru Viktoru Litaunieku portālam "Delfi" piektdien neizdevās sazināties, taču laikrakstam "Dienas Bizness" viņš atzīst, ka no JL izstājies "pilsētas attīstības" vārdā. Proti, pēdējo gadu laikā, kamēr pilsētas vadība bijusi opozīcijā valdības koalīcijai, valsts investīcijas svārstījušās no 3000 līdz 90 000 latu gadā, taču pilsētas infrastruktūra ir uz sabrukšanas robežas. Toties kopš pagājušā gada vidus investīcijas pašvaldībā sasniegušas 400 000 latu un patlaban Litaunieks izšķīries par pievienošanos Zaļo un zemnieku savienībai.
Februāra beigās, rakstot par notiekošo pašvaldībās, reģionālais laikraksts "Auseklis" vēstīja: "Šobrīd skaidrs, ka "Jaunais laiks", kas pirms vēlēšanām bravūrīgi pameta valdību, negūst tās atbalstu nevienam, pat maznozīmīgam, projektam, tāpēc nav jābrīnās, ka daudzi pašvaldību vadītāji pamet partiju, lai varētu pildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus. Piemērs Alūksnes mērs [Viktors Litaunieks] izstājās no partijas un pilsēta saņem divu miljonu lielas valsts investīcijas jauna stadiona celtniecībai. Piemērs ir arī Lēdurgas pagastvecis Juris Liepa, kurš pameta JL, lai varētu turēt vēlētājiem doto vārdu un strādāt pagasta attīstībai. Pirmie rezultāti jau ir, ar Saeimas deputāta Ziedoņa Rubeža (Tautas partija) atbalstu panākts TP naudas dāvinājums pagastam."
JL valdes loceklis, partijas Cēsu nodaļas vadītājs un Cēsu domes deputāts Raitis Sijāts portālam "Delfi" atzina, ka no 40 JL biedru vadītājiem, kas ir priekšsēdētāji lielās vai mazās pašvaldībās, patlaban palikuši vairs tikai 36. Pēc Sijāta teiktā, pašvaldību vadītāji "izjūtot ļoti lielu spiedienu" un bieži vien pat atklāti izskanot aicinājumi domāt par pilsētu, nevis savu partiju.
Pēc Sijāta teiktā, pašvaldību pārstāvjiem, pārstāvot valdības koalīcijai opozīcijā esošu partiju, ir daudz sarežģītāk saņemt finansējumu dažādiem investīciju projektiem, kas līdz šim tika piešķirto valsts budžeta grozījumos. Tāpat daudz lielākas problēmas "opozicionāriem" saņemt arī nozaru investīcijas, piemēram, ceļu sakārtošanai vai veselības aprūpes objektiem.
"Nauda tiek piešķirta pēc vajadzības, nevis nepieciešamības ar domu, - mums ir tā nozare, tad atbalstam savējos," stāstīja Sijāts.
JL politiķi norāda, ka patlaban īpaši sarežģīta situācija esot Apē, Limbažos un Staicelē, kur notiekot cīņa par to, lai šo pašvaldību vadība mainītu politisko piederību, kas jo īpaši svarīga esot, gatavojoties 2009.gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Vēl viens no pašvaldību vadītājiem, kas mainījis politisko piederību, domājot par pašvaldības vajadzībām, ir Leonīds Salcevičs, kurš pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām izstājās no tobrīd opozīcijā esošā "Latvijas ceļa" un iestājas LPP.
Jau vēstīts, ka pēc politiskās varas zaudēšanas Saeimā un Rīgas domē JL valde nolēmusi sasaukt ārkārtas partijas kongresu, kurā lems arī par vadības maiņu. Lai gan pašreizējais JL priekšsēdētājs Einārs Repše neplāno atteikties no amata, daļa JL valdes locekļu šim amatam jau ir izvirzījuši citu kandidātu – JL Saeimas frakcijas vadītāju Krišjāni Kariņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
