Cenu aptauja turpmāk būs jārīko sākot no 10 000 līdz 50 000 latiem un ar būvniecību saistītiem iepirkumiem robežās no 10 000 līdz 120 000 latiem, bet konkursi – sākot no 50 000 latiem un ar būvniecību saistīto darbu iepirkumiem no 120 000 latiem.
Tāpat tiks palielinātas līguma summas, līdz kurām valsts un pašvaldību iestādes var rīkot cenu aptauju, nevis konkursu. Līgumcenas robeža pakalpojumu un piegāžu līgumiem ir no 50 000 latu, savukārt attiecībā uz būvdarbu līgumiem – no 120 000 latu. Zem šīm līgumcenu robežām likumprojekts paredz cenu aptaujas piemērošanu.
Publisko iepirkumu likums tomer paredz, ka par iepirkumiem, kuru ligumcenu ir no 1000 - 10 000, bus japazinjo ar interneta majas lapas starpniecibu. Publicesanas pienakums bus piecu dienas pirms iepirkuma veiksanas un pec dienas pec liguma noslegsanas.
Tapat likums paredz, ka ka par iepirkumi, kuru ligumcenu ir no 1000 - 10 000, bus javeic Ministru kabineta noteikumos noteiktaja kartiiba. Tatad, lai ari saja gadijuma nebus javeic cenu aptauja, bus jaievero ipasha Ministru kaineta noteikta kartiba.
Pašlaik cenu aptauju var rīkot ja paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 10 000, bet būvdarbiem – no 1000 latu līdz 50 000 latu.
Savukārt, ja līgumcena preču un pakalpojumu iepirkumam pārsniegs 50 tūkstošus latu un ar būvniecību saistīto darbu iepirkumam 120 tūkstošus latu, būs piemērojama iepirkuma procedūra konkurss vai citas iepirkuma procedūras.
Pret likumu iebilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), norādot, ka šāds likumprojekts paaugstinātu korupcijas risku valstī.
“Likumprojektā bez jebkāda regulējuma ir atstātas visas iepirkumu procedūras par summu zem 10 000 latiem. Šobrīd šajā apjomā notiek 90% visu publisko iepirkumu,” iepriekš norādīja sabiedrība par atklātību “Delna”. Organizācija uzskata, ja šis priekšlikums tiks pieņemts, bez uzraudzības tiks atstāta visa nekustamo īpašumu noma valsts un pašvaldību vajadzībā.
“Likumprojekts veicinās korupciju un apdraudēs godīgu konkurenci,” uzskata organizācijas vadītājs Roberts Putnis. Pilnīga regulējuma neesamība nav pieļaujama. “Tas ir tiešs pamats korupcijai jau tā korumpētajā jomā, kur 10% “nodeva” iepirkumu veicējiem tiek uzskatīta par tirgus sastāvdaļu,” norāda Putnis.
Cīnītājs par atklātību uzsver, ka likumprojekts apdraud godīgu uzņēmējdarbību un mazās iestādes, un pašvaldības.