Valsts iestāžu reorganizācijā desmitiem miljonu latu ietaupījumi

Ministriju sniegtās ziņas portālam "Delfi" liecina, ka pārmaiņas ir skārušas teju visas ministrijas un to padotības iestādes, dažas pat tik lielā mērā, ka to padotības iestāžu skaits ir sarucis par pusi. Vienlaikus darbu ir zaudējuši daudzu valsts iestāžu darbinieki, savukārt pārējie ir spiesti samierināties ar atalgojuma samazinājumu un dažādu piemaksu, prēmiju un sociālo garantiju samazināšanu vai pat atcelšanu.

Piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM) pārziņā esošajā Valsts policijā 2009.gadā izveidotas piecas reģionālās nodaļas, kamēr līdz tam pastāvēja vairāk, taču mazākas struktūrvienības. Tāpat sešu aģentūru vietā ir palikušas trīs: IeM Veselības un sociālo lietu aģentūra, IeM Informācijas centrs un Nodrošinājuma valsts aģentūra.

Dažādas pārmaiņas, mazinot struktūrvienību un darbinieku skaitu, notikušas arī citās padotības iestādēs, kā arī pašā ministrijā. Ministrija norāda, ka kopumā reformas iekšlietu sistēmā 2010. gada budžetā dos gandrīz 31 miljonu latu lielu ietaupījumu.

Tāpat sākot ar piektdienu, 1, janvāri, vairs nepastāvēs Latvijas Policijas akadēmija. Tur studējošie turpmāk mācīsies Latvijas Universitātē.

No pārmaiņām nav izbēgusi arī Veselības ministrija, kas 2009. gadā notikušās reformas atzīst par būtiskākajām, kas veiktas valsts pārvaldē. Jau iepriekš bija likvidētas to pārziņā esošā Sabiedrības veselības aģentūra, Medicīnas profesionālās izglītības centrs un Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra. Tāpat no 1319 veselības nozares pārvaldes institūcijās strādājošajiem ar 1. oktobri strādā vien mazākā daļa 593 darbinieki. Pašā ministrijā darbinieku skaits samazināts par 43 % no 155 uz 92. Līdz ar to 2010. gadā paliks 2009. gadā iedibinātā struktūra, kurā bez Veselības ministrijas būs arī Veselības inspekcija, Veselības ekonomikas centrs un Veselības norēķinu centrs.

Pamatīgas pārmaiņas, sākoties 2010. gadam piedzīvos, arī labklājības sfēra. Tur līdzšinējo 33 valsts sociālo aprūpes centru vietā būs pieci: "Kurzeme", "Latgale", "Rīga", "Vidzeme" un "Zemgale". Labklājības ministrija atgādina, ka tādējādi būs mazinātas izmaksas un administrācija, ieviesti vienoti pakalpojumu kvalitātes standarti un centralizētas atbalsta funkcijas reģionālajās iestādēs. Kopumā 2010. gada sākumā LM padotībā būs pieci valsts sociālās aprūpes centri un sešas valsts pārvaldes iestādes.

Vienlaikus vairākas iestādes nevis likvidēs, bet gan mainīsies to funkcijas. Piemēram, redzes un dzirdes invalīdu sociālā rehabilitācija un speciālo tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšana ir deleģēta Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Neredzīgo savienībai. Savukārt no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu rehabilitācija dzīvesvietās un institūcijās turpmāk būs Latvijas Bērnu fonds uzdevums.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija atgādina, ka tai līdz šī gada beigām bija paredzēts likvidēt virkni valsts sporta aģentūru: "Jaunatnes Basketbola metodiskais centrs", "Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs", "Lietišķo sporta veidu centrs "Kleisti"","Kalnu slēpošanas sporta centrs" un "Hokeja un slidošanas sporta skola". To vietā ministrija līdz gada beigām bija apņēmusies noslēgt līgumus ar Latvijas Sporta federāciju padomi un piešķirs budžeta līdzekļus sporta federācijām sporta speciālistu darba samaksai.

Tāpat gadumijā beigs pastāvēt "Specializētā airēšanas sporta skola", Sarkanā Krusta medicīnas koledža, kuru funkcijas nodos citām iestādēm.

Izglītības un zinātnes ministrija atgādina, ka 2009. gada laikā notika arī citas pārmaiņas, kuru laikā, piemēram, apvienoja Valsts valodas aģentūru un Latviešu valodas apguves valsts aģentūru, izveidojot Latviešu valodas aģentūru. Tāpat citām skolām pievienoja Kazdangas profesionālo vidusskolu, Apes arodvidusskolu, Daugavpils Mežciema arodskolu un vēl vairākas skolas.

Satiksmes ministrija atgādina par novembra vidū pieņemto lēmumu VAS "Valsts informācijas tīkla aģentūru" pievienot VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centram". Savukārt augustā likvidēta VAS "Rīgas Motormuzejs", kuras funkcijas nonāca VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcijā" pārziņā. Vēl citas Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošas iestādes vairs nebūs budžeta finansētas un kopumā tās padotībā paliek piecas iestādes: "Civilās aviācijas aģentūra", "Valsts dzelzceļa administrācija" un citas. Arī šajās iestādēs bijuši gan krasa budžeta apcirpšana, gan darbinieku atlaišana.

Ekonomikas ministrijā 2009. gada sākumā deviņu valsts iestāžu vietā palikušas trīs aģentūras un vēl četras dažās iestādes. Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs un Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs jau pirms gada tika apvienotas Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūrā, kuru pēc pusgada likvidēja un tās funkcijas nodeva SIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs". Gada vidū likvidēta arī Valsts Būvinspekcija.

Līdzīgi kā citās ministrijās, arī Ekonomikas ministrija savās iestādēs ir mazinājusi gan darbinieku skaitu, gan pārdalījusi funkcijas.

Gada laikā pamatīgas pārmaiņas notikušas arī Vides ministrija iestādēs – to skaits sarucis no 17 līdz sešām, taču pašā gadumijā jaunas pārmaiņas nav gaidāmas. Pārmaiņas skāra visas iestādes, kas pārraudzīja rezervātus un dabas parkus – šīs septiņas iestādes apvienotās vienā – Dabas aizsardzības pārvaldē. Taču pārmaiņas skārušas arī citas Vides ministrijas iestādes.

Mazāk iestāžu būs arī Kultūras ministrijas pārraudzībā – to skaits sarucis no 40 līdz 33. Lielākā daļa no tām bija likvidētas jau šā gada laikā – pazīstamākā no tām aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"", kas atbildēja par lielo kultūras objektu būvniecību – Gaismas pili, Rīgas koncertzāli un citiem. Vēl divas KM iestādes beigs pastāvēt gadumijā: Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs un Muzeju valsts pārvalde. Gadumijā funkciju pārdale skars arī Nacionālo kino centru un Rīgas Kinomuzeju.

No Zemkopības ministrijas iestādēm pārmaiņas gadumijā skars Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeju "Pikšas", Latvijas Lauksaimniecības muzeju un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru. Tās visas tiks apvienotas un nosauktas par Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru.

Tāpat ar 2010. gadu beigs pastāvēt Latvijas Zivju resursu aģentūra un līdzšinējo piecu aģentūru vietā Zemkopības ministrija pārraudzīs divas.

Tieslietu ministrijas (TM) padotībā 2010. gadā vairs nebūs Naturalizācijas pārvalde, kas nonāks Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Reorganizācija gaida arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Gada laikā TM notika arī citas pārmaiņas, kuru iznākumā iestāžu skaits saruka.

Visbeidzot, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija norāda, ka tās padotībā ir tikai Valsts reģionālās attīstības aģentūra, kuru nav domāts likvidēt.

Uz portāla "Delfi" jautājumiem par izmaiņām valsts pārvaldē dažas ministrijas – Finanšu ministrija, Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija – atbildes nesniedza, tāpēc par tur iespējamajām reformām gadumijā ziņu nav.

Kopumā strukturālo reformu mērķis, kā to allaž norādījusi Valda Dombrovska (JL) valdība, ir izveidot mazu, taču efektīvi pārvaldāmu valsts pārvaldi. Tā prasītu mazākus budžeta līdzekļus, taču būtu iedzīvotājiem vieglāk pieejama, saprotama un formalitātes būtu iespējams nokārtot ātrāk.