Raidījums norāda, ka likumi un to piemērošana ir tik ačgārni, ka sabiedrība var brīvi internetā atrast ziņas par vieglākiem amatpersonu pārkāpumiem, bet nav iespējams uzzināt pat to amatpersonu vārdus, kas pastrādājuši noziegumus pret valsti – izpauduši noslēpumus vai spiegojuši.
Pirms septiņiem gadiem drošības iestādes pieķēra kādu Augstākās tiesas tiesnesi par valsts noslēpuma izpaušanu. Viņa pienākums bija izvērtēt izmeklētāju pieprasījumus noklausīties telefonus un veikt kratīšanas. Tiesnesis brīdināja noziegumā iesaistīto.
Slēgtā procesā soģis vainu nenoliedza. Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja spriedumu. Taču, kurš saņēmis sodu, nevar uzzināt, jo spriedums ir saīsināts un anonimizēts. Notiesātā vārdu sargā divi noteikumi. Pirmkārt, pēc slēgtiem procesiem spriedums ir bez notikumu izklāsta. Tikai ievaddaļa un sods. Otrkārt, pēc pasludināšanas spriedumi ir anonimizējami. Izsvītroti vārdi un personas kodi. Atklāt notiesātā personību Vidzemes priekšpilsētas tiesa atteica.
"Pamatoti ir atteikts izsniegt jums šo informāciju pieprasīto, iepazīties ar nolēmumiem par valsts amatpersonas noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts noslēpuma izpaušanu. Šeit netiek pasargāta valsts amatpersona, bet tiek aizsargāts valsts noslēpums. Tās ir ziņas, ko viņš ar savu likumpārkāpumu ir nopludinājis," komentē LR Augstākās tiesas senators Aivars Uminiskis.
"Nekā personīga "skaidro, ka medijiem zināms, ka notiesātais bija tiesnesis Ervīns Kušķis. Likums par valsts noslēpumu aizliedz ierobežot pieeju ziņām par amatpersonu likuma pārkāpumiem. Tomēr Tieslietu ministrijā uzskata, ka amatpersonu sargāšana tiesās ir pamatota, jo to paredz īpašs likums.
“Likums “Par tiesu varu” vispārēji nosaka lietu materiālu un spriedumu pieejamību, kā arī to publicēšanu internetā. Tātad attiecībā uz tiesas lietu materiālu un spriedumu pieejamību ir speciālā likumā noteikta informācijas pieejamības kārtība,” komentē ministrijā.
Tiesneša un tieslietu ministrijas skaidrojums nozīmē, jo smagāku noziegumu amatpersona pastrādā, jo vairāk likums sargā viņu no sabiedrības. Ziņas par interešu konflikta pārkāpumiem publicē KNAB. Amatpersonu vārdus un amatus. Krimināllietās par kukuļņemšanu spriedumu pasludina atklātā tiesas sēdē, kur vārds un uzvārds ir zināmi. Pēc tam ir pieejams anonimizēts spriedums. Taču verdiktos par noziegumiem pret valsti nodarījumu apraksta un motīvu nav, arī vainīgā persona paliek noslēpumā. Šādai likumu interpretācijai nepiekrīt Saeimā.
"Ja mēs runājam par noziedzīgiem nodarījumiem un ja valsts amatpersona iesaistīta un atzīta par vainīgu, nu kā var slēpt vārdu un uzvārdu. Es saprotu, ka ne visi piekritīs, bet, manuprāt, šeit nav nekā slēpjama," komentē Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).
Līdzīgu viedoklis pauž arī Saeimas juridiskas komisijas priekšsēdētājs Juriss Jurašs (JKP) "Diemžēl praksē nācies novērot un pietiekami bieži gan drošības iestādes, vai tie, kuri strādā ar valsts noslēpumu objektiem šo normu tulko daudz savādāk, iespējams, nekā to ir sākotnēji iecerējuši likumdevēji. Un šobrīd es gribu teikt tā, ka tieši šo normu piemērošanā ir lielākā problēma, nevis tajā, ka šīs normas būtu neskaidri vai nesaprotami definētas likumā," saka politiķis, kurš pats ir apsūdzēts valsts noslēpuma izpaušanā. Viņš savulaik žurnālistiem atklāja, ka tā dēvētajā “Latvijas dzelzceļa” kukuļošanas lietā piedāvāts kukulis, viņš par to ziņojis, taču iestādes vadītājs Jarslovs Streļčenoks nerosināja izmeklēšanu. KNAB uzstāj, ka ziņas par kukuļa piedāvājumu bija operatīvā informācija, tātad – valsts noslēpums. Tobrīd Juraša un Streļčenoka starpā bija nesaskaņas. Vidzemes priekšpilsētas tiesa Jurašu attaisnoja. Spriedumu apstrīd prokuratūra. Kas notika tiesas zālē, zina ierobežots personu loks.
"Es personīgi būtu bijis ļoti, ļoti ieinteresēts, lai sabiedrība redzētu cik absurdi var tikt interpretētas lietas, kas, kā jau teicu, likumā melns uz balta ir noregulētas. Tādas, kas nevar būt par valsts noslēpumu," komentē Jurašs.
Ar slepenās informācijas aizsargāšanu strādā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Valsts drošības dienests. SAB uzskata, ka ir gadījumi, kad informāciju varētu publiskot. “Ņemot vērā likuma “Par valsts noslēpumu” 5.panta 4.punktā noteikto, ka aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību, SAB ieskatā pieļaujama arī plašāka noteiktu personas datu publicēšana, ja tam ir leģitīms mērķis,” komentē iestāde.
Valsts drošības dienestā desmit gadu laikā uzsākti 18 kriminālprocesi par iespējamu valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, 2 kriminālprocesi par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības un 31 kriminālprocess par iespējamu neizpaužamu ziņu izpaušanu. Vairākas no šīm lietām šobrīd atrodas tiesās, taču informācija, kas tās ir par amatpersonām un kāds ir viņu nodarījums, ir zināma tikai atsevišķos gadījumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
