Foto: LETA

Valsts kanceleja Izglītības un zinātnes ministrijai norādījusi, ka studiju programmu izvērtējuma audita ziņojuma atslepenošana uzskatāma par prettiesisku, pastāstīja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.

Valsts kanceleja (VK) uzskata, ka projekta novērtējuma ziņojuma publiskošana nav iespējama un ir prettiesiska, jo tā mērķis ir veikt analīzi par projekta norises likumību un kvalitāti, kas pēc būtības satur projekta iesnieguma lietā esošās informācijas izvērtējumu.

Kā skaidro VK, atbilstoši Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 29.panta pirmajai daļai Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot 29.panta 3.1 daļā minēto gadījumu. Tajā ir noteikts, ka gadījumā, ja ES fonda projekta iesniegumu iesniedz tiešās valsts pārvaldes iestāde vai Sabiedrības integrācijas fonds, projekta iesnieguma lieta ir vispārpieejamā informācija, izņemot projekta budžeta kopsavilkumu, tostarp indikatīvo projekta izmaksu plānu.

Tā kā no Augstskolu likuma 65.panta otrās daļas un AIP nolikuma 5.punkta izriet, ka Augstākās izglītības padomes (AIP) juridiskais statuss atbilst atvasinātas publiskas personas statusam, ir uzskatāms, ka Struktūrfondu likuma 29.panta pirmajā daļā noteiktais ierobežotas pieejamības informācijas statuss projekta lietai attiecas arī uz AIP kā atvasinātas publiskas personas īstenotā projekta lietu.

Jau ziņots, tā kā auditoru ziņojums satur lielu daudzumu sensitīvu datu un atsaucas uz dokumentiem, kam ir ierobežota pieejamība, IZM aicināja Valsts kanceleju, Saeimas Juridisko biroju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru sniegt izvērtējumu par ierobežotas pieejamības statusu.

Tukišs iepriekš uzsvēra, ka IZM atbilstoši valsts pārvaldes informācijas pieejamības un caurskatāmības principiem nešaubās par nepieciešamu publiskot audita ziņojumu, taču, lai aizsargātu sevi no tiesvedības, ministrijai ir svarīgi pārliecināties par ziņojuma publiskošanas tiesiskajiem aspektiem.

Pagaidām, kamēr ziņojuma statuss tiek vērtēts, ziņojumam tiek saglabāts ierobežotas pieejamības statuss.

Tāpat vēstīts, ka, pamatojoties uz projekta rezultātiem, bija iecerēts veikt studiju virzienu akreditāciju. To, ka Augstākās izglītības studiju programmu izvērtējums nav izmantojams, pavēstījis Ķīlis. Aizdomas par nepilnīgi veiktu darbu apstiprinot auditorfirmas SIA "Deloitte Latvia" veiktā audita rezultāti.

Auditori norāda uz problēmām ekspertu atlasē, piemēram, veikta elektroniskās saskaņošanas procedūra un apstiprināti vairāki eksperti, bet normatīvie akti neparedz elektronisku lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to šie eksperti uzskatāmi par neapstiprinātiem un to veiktie atzinumi ir apstrīdami. Tāpat daļa ekspertu netika izvēlēti atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām, tādējādi bija gadījumi, kad eksperti vērtēja studiju programmas neatbilstoši savai kompetencei un kvalifikācijai.

Lēmuma par studiju virziena akreditāciju pieņemšana, pamatojoties uz AIP īstenotā projekta gūtajiem datiem un rezultātiem, varētu būt pamats lēmuma par akreditāciju apstrīdēšanai, secinājuši auditorkompānijas "Deloitte" auditori.

Tāpat auditori vērsuši uzmanību uz būtiskiem interešu konfliktiem studiju vērtēšanā, kad konkrētas augstskolas vai studiju programmas vērtējuši eksperti, kas paši ir saistīti ar noteikto augstskolu. Dažiem ekspertiem neesot bijusi atbilstoša kvalifikācija vai darba pieredze.

Vērtējot auditoram pieejamos projekta materiālus kopsakarā ar projektā īstenotajām darbībām, auditori secinājuši, ka projekta laikā netika nodrošināta pietiekami stingra iekšējā un ārējā kontrole, kas ietvertu atbilstošu uzraudzību un pārbaudes, kā arī pienākumu nošķiršanu.

Kā ziņots, Ķīlis ir paziņojis, ka AIP varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Savukārt AIP vadītājs Jānis Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.

Ķīlis arī ir izteicies, ka pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ieguldītie līdzekļi - aptuveni viens miljons latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!