Valsts kontrole apšauba Jansona piemērotību tiesībsarga amatam

Starp vairākiem VK konstatētiem Jansona pārkāpumiem minēta nelietderīga valsts budžeta naudas izmantošana. Laikā, kad Jansons vadījis Juridiskās palīdzības administrāciju, par 2773 latiem slēgti līgumi ar komercsabiedrībām par pakalpojumiem, kas bijis jāpilda pašiem darbiniekiem. Bet, kad Jansons vadījis sekretariātu īpašu uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās, taupības laikā darbiniekiem pretlikumīgi prēmijās esot izmaksāti 49 893 lati. Tāpēc vēlāk Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Jansonam piemērojusi disciplinārsodu par amata pienākumu nolaidīgu un nekvalitatīvu pildīšanu. Valsts kontroliere uzskata, ka tas nav savienojams ar kandidēšanu uz Tiesībsarga amatu.

"Ja jāvērtē Tiesībsargs kā tāds, kuram jāsargā likuma ievērošana, jāstāv sabiedrības interesēs, lai likums pret sabiedrību tiktu ievērots, protams, ka viņam jābūt tādam, kas stāv un krīt par likumu un dara varbūt vairāk un prasa no sevis vairāk, nekā likums prasa," saka Valsts kontroliere Ingūna Sudraba.

Pats Jansons gan savu vainu nevienā pārkāpumā nesaskata. Viņš disciplinārsodu pārsūdzējis tiesā un tagad gaida lietas izskatīšanu. "Manuprāt, Sudrabas kundzes šis te komentārs ir, maigi izsakoties, neētisks. Tajā laikā tieši par šiem te jautājumiem, kas bija saistīti ar līdzekļu izmaksu, kas, pēc Valsts Kontroles domām bija prēmiju izmaksa, tas nebija nekādā gadījumā saistīts ar prēmijām, tas bija saistīts ar darbinieku novērtēšanu, kas bija sākta jau iepriekšējā gadā oktobrī-novembrī.

Jansona atbalstītāji Saeimā – Saskaņas centrs un zaļie zemnieki atzīst, ka viņu kandidāts tik un tā ir piemērots Tiesībsarga amatam, neraugoties uz konstatētajiem pārkāpumiem.

"Es pieņemu, ka tādu līdzīga mēroga sodu var atrast, man liekas, ļoti lielam daudzumam pašreiz esošo ministriju ierēdņu, ministru vēl jo vairāk. Man viņš nešķiet pietiekošs arguments, lai par viņu nebalsotu," uzskata ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Līdzīgi domā arī SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. "Šaubos, vai viņš ir tas lielais pārkāpējs, kas to ir radījis. Acīmredzot tā ir kāda sistēmiska problēma, vai pat tradīcija valsts pārvaldē, kuru, es ceru, viņš kā Tiesībsargs, kurš pats to visu redzējis un sajutis, arī centīsies izskaust."

Jansona vienīgā konkurente uz Tiesībsarga amatu ir Vienotības izvirzītā Anita Kovaļevska. Pasniedzēja Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, jau gadu ir arī tiesnese, iepriekš darbojusies arī Tiesībsarga birojā. Par viņas reputāciju nekādas šaubas nav izskanējušas, nemaz nerunājot par likumpārkāpumiem.

Salīdzinot abu Tiesībsarga kandidātu plusus un mīnusus, Kovaļevskas vienīgā vājā vieta esot pieredzes trūkums kolektīva vadīšanā. Turpretim Jansons tiek uzskatīts par talantīgu darba organizatoru. Bet galvenais mīnuss Jansonam bez jau minētajiem likumpārkāpumiem ir viņa ļoti mazā pieredze cilvēktiesību jomā. Tieši tāpēc bijušie kolēģi neslēpj, ka par viņa nominēšanu bijuši ļoti pārsteigti.

"Šobrīd ļoti grūti spriest.. Es varu pateikt tikai savu viedokli – šajā amatā gribas redzēt profesionālu speciālistu cilvēktiesību jomā," saka Juridiskās palīdzības administrācijas direktore Irina Litvinova.

Tiesībzinātņu doktore Kristīne Dupate, kura strādājusi kopā ar katru no kandidātiem atzīst, ka starp abiem labāk izvēlētos Kovaļevsku. "Jā, viņai nebūtu nepieciešams varbūt tik ilgs laiks kā Jansona kungam, lai ķertos vērsim pie ragiem. Un to, ko es zinu par Anitu Kovaļevsku, nu viņa ir darba rūķis un patiešām es varu piekrist Augusta Brigmaņa teiktajam, ka Tiesībsarga amatam ir nepieciešams darba rūķis, jo darba ir ļoti daudz un, kā zināms, resursu ir ļoti maz."

Balsu samērs gan liecina, ka Saskaņas centrs kopā ar zaļajiem zemniekiem pašlaik nodrošina vairākuma atbalstu Jansonam. Visticamāk, ar Jansonu atbalstīs arī "Par Labu Latviju" frakcija, kas kopā veidos 59 balsis. Līdz ar to Kovaļevskas atbalstītājos paliek "Vienotība" un vēl varbūt "Visu Latvijai" un "tēvzemieši", kam kopā tikai 41 balss.