Valsts kontrole bažījas par uzlabojumiem ārpusģimenes aprūpes sistēmā
Foto: Shutterstock

Kopš Valsts kontroles (VK) 2019. gada aprīlī pabeigtās lietderības revīzijas par ārpusģimenes aprūpes sistēmas efektivitāti, līdz šī gada janvārim ieviesti pieci no 22 ieteikumiem, portālu "Delfi" informēja VK pārstāve Līga Krapāne.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpēc VK pauž bažas par reformas attīstību, it īpaši attālinātā mācību un darba procesa apstākļos, kas revīzijā atklātās sistēmas nepilnības var padziļināt, tieši ietekmējot ārpusģimenes aprūpes kvalitāti un bērnu drošību riska ģimenēs, uzsvēra Krapāne.

Kā skaidroja VK, revīzijā gūtās atziņas bija skarbas un sistēmai neglaimojošas. Pēc revīzijas VK ir rūpīgi sekojusi līdzi atbildīgo institūciju darbībām, kas vērstas uz to, lai ieviestu VK sniegtos 22 ieteikumus. Ir pieteikta sistēmas reforma, un ir uzsāktas darbības, bet uzlabojumi tiek veikti pārāk gausi, uzsvēra VK.

Līdz 2020. gada septembra beigām, kad Tieslietu ministrijas (TM) organizētajā forumā "Pārmaiņu laiks bērnu tiesību aizsardzībā: kā sasniegt rezultātus?" apņēmīgas uzrunas teica visu sistēmā iesaistīto resoru un institūciju vadītāji, vēl nebija ieviests neviens revīzijas ieteikums. To termiņš tika pagarināts līdz šī gada janvārim, kad par ieviestiem tika atzīti vien pieci ieteikumi. Pārējiem 17 ieteikumiem to ieviešanas termiņš ir pagarināts vēl par gadu, uzsvēra VK.

Noslēdzot revīziju, VK atzina, ka sociālais darbs ar ģimeni, kurai ir grūtības bērna aprūpē, tiek uzsākts novēloti, trūkst preventīvas rīcības, turklāt pašvaldībās nemaz nav pieejami pakalpojumi, lai problēmas risinātu. Tā rezultātā bērns tiek šķirts no ģimenes un bērna interesēm neatbilstoša rīcība turpinās.

Savukārt pēc bērna šķiršanas no ģimenes arvien pastāv prakse aprūpi nodrošināt bērnunamā, neveicot darbības potenciālā aizbildņa vai audžuģimenes atrašanai. Ja tiek meklēts aizbildnis, tad tikai starp bērna tuvākajiem radiniekiem, gandrīz nekad starp attālākajiem radiniekiem, bet 50% gadījumu lietu revidentiem vispār nebija atrodama informācija par to, ka potenciālais aizbildnis ir uzrunāts, secināto atklāja VK.

Tāpat arvien ir nepietiekams audžuģimeņu skaits, kā arī nav aizbildņu reģistra, kurā tiktu uzkrāta informācija par personām, kas ir ieguvušas aizbildņa statusu, bet vēl nav uzņēmušas ģimenē bērnu. Savukārt bāriņtiesu veiktā aizbildņu, audžuģimeņu un bērnunamu uzraudzība ir formāla, jo tā lielākoties aptver tikai sadzīves apstākļu pārbaudi, neveicot pārējo bērna pilnvērtīgai attīstībai nozīmīgo jautājumu uzraudzību. Kopumā VK revīzijā nācās secināt, ka valsts izveidotā ārpusģimenes aprūpes joma netiek pietiekami uzraudzīta.

Arī šobrīd nekas būtiski nav mainījies, bažas pauda VK. Ir izstrādāta rokasgrāmata bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, kas ir pieejama Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapā. Rokasgrāmatā ir ietvertas vadlīnijas pašvaldībām bērnu tiesību aizsardzībā. Par šīm vadlīnijām ir saņemtas labas atsauksmes no pašvaldībām, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas un citiem speciālistiem, tomēr rokasgrāmata var kalpot tikai kā labs atgādinājums par to, kas ir jāizdara.

Sistēmas uzraudzības modelis, lai pārliecinātos, ka sistēma darbojas, arvien tiek pārskatīts, jo trūkst iesaistīto institūciju vienota redzējuma par to, kā sistēmai būtu jādarbojas. Tāpēc VK turpina uzsvērt, ka darāmā vēl ir ļoti daudz, it īpaši prevencijas, starpinstitucionālās sadarbības un sistēmas uzraudzības jomā.

Par vēl vienu būtisku problēmu, kas tiek risināta pārāk gausi, VK atzīst sociālo pakalpojumu trūkumu pašvaldībās – gan pakalpojumus riska ģimenēm, gan pašiem ārpusģimenes aprūpes bērniem pēc pilngadības sasniegšanas. Tā ir problēma, ar kuru VK saskaras jebkurā revīzijā, kurā tiek pārbaudītas pašvaldības.

VK uzsvēra, ka ir jāpanāk, lai katra pašvaldība zina, cik ģimeņu ar bērniem dzīvo tās teritorijā, kāds ir to sociālais statuss un kādas ir vajadzības, uz kuru pamata veidot sociālos pakalpojumus un atbalsta sistēmu. Diemžēl arī revīzijā par nabadzības mazināšanu, kas tika pabeigta 2020. gada aprīlī, nācās secināt, ka tas arvien nenotiek, atzina VK.

Arī pašlaik VK turpina veikt revīzijas, kas ir būtiskas bērnu tiesību jomas pilnveidei. Noslēgumam tuvojas revīzija par to, vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām un labākajām interesēm atbilstošu izglītību, norādīja Krapāne.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Tieslietu ministrija Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form