Valsts kontrole konstatē pārkāpumus pašvaldībās sociālo pabalstu izmaksā

VK norāda, ka trūcīgajiem iedzīvotājiem netiek nodrošināti pamatvajadzībām nepieciešamie līdzekļi, sniedzot pabalstu, kas garantē minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanu, kas ir vērtējama kā sistēmiska problēma attiecībā uz pašvaldību sniegto sociālo palīdzību tās iedzīvotājiem.

VK secinājusi, ka garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanas pabalsts nespēj nodrošināt nabadzības samazināšanos un nav pietiekams pamatvajadzību apmierināšanai nedz Rīgā, nedz mazajās lauku pašvaldībās, kur veikta revīzija. Līdz ar to iedzīvotāji atkārtoti lūdz sociālo palīdzību, saņemot citus pabalstus, kurus noteikusi pašvaldība.

Pašvaldībās nav ievērots normatīvajos aktos noteiktais par pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību, lai arī minētais pabalsts piešķirts visiem iedzīvotājiem, kuri vērsušies pašvaldībā un kuri atbilduši pabalsta saņēmēja kategorijai.

Daudzos gadījumos nav noslēgtas rakstiskas vienošanās ar pabalsta saņēmējiem par līdzdarbību, piešķirot pabalstus garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, kā arī noslēgtajās vienošanās nav veiktas atzīmes par līdzdarbības pienākumu izpildes gaitu.

VK atklājusi, ka Rīgas pašvaldībā izmaksāti pabalsti, kas nav reglamentēti pašvaldības saistošajos noteikumos, 546 381 latu apmērā jeb 7% no visiem sociālās palīdzības pabalstos izmaksātajiem līdzekļiem, līdz ar to pieņemti lēmumi par sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu bez tiesiska pamatojuma. Pabalsti 63 865 latu apmērā garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai piešķirti uz termiņu, kas pārsniedz likumā noteiktos deviņus mēnešus, bet 200 470 latu piešķirti vienreizējiem pabalstiem ārkārtas situācijās tādās sociālās situācijās, kas nav atzīstamas par stihisku nelaimi vai neparedzamiem apstākļiem.

Rīgas pašvaldība 2005.gadā izlietojusi maznodrošināto iedzīvotāju sociālajiem pabalstiem 7,8 miljonus latu, no kuriem tikai 20% izlietoti garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanas pabalsta izmaksai. Līdzīga situācija ir arī mazajās lauku pašvaldībās, kur garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanas pabalsta izmaksām izlietoti 1,7 - 28% no sociālajos pabalstos izlietotās summas.

Revīzijā atklāts, ka visās revīzijas apjomā iekļautajās pašvaldībās noteikti un piešķirti atsevišķi sociālās palīdzības pabalstu veidi, neveicot pabalsta pieprasītāja materiālās situācijas izvērtēšanu, līdz ar to arī revīzijā iekļauto pašvaldību gada pārskati nesniedz patiesu priekšstatu par sniegtās sociālās palīdzības apmēru.