Kopš 2019. gada, kad Valsts kontrolei ir tiesības piedzīt valstij nodarītos zaudējumus, kopumā konstatēti zaudējumi teju 200 000 eiro, no kuriem atgūts 71 000 eiro, trešdien, 15. februārī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Valsts kontroles vadītājs trešdien informēja komisiju par revīzijās konstatēto pārkāpumu izvērtēšanas rezultātiem un sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm.
Irklis informēja, ka revīziju rezultātā Valsts kontrole ziņo atbildīgajām iestādēm par konstatējumiem pārkāpumiem, seko ieteikumu ieviešanai un pārkāpumu izskatīšanas gaitai, lemj par revīzijā konstatētās nelikumīgās rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu un piedziņu.
Valstij nodarīto zaudējumu atgūšana
Kopš 2019. gada Valsts kontrole var lemt par revīzijās konstatētās nelikumīgās rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu un piedziņu.
Kopš 2019. gada sākti 23 zaudējumu atlīdzināšanas procesi par revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radītajiem zaudējumiem par kopumā 199 633 eiro – četri procesi tika ierosināti 2021. gadā, 19 procesi – 2022. gadā.
Pēc Valsts kontroles sniegtās informācijas, 70 943 eiro ir atgūti valsts budžetā piecu uzsākto procesu rezultātā.
Divos gadījumos zaudējumu atgūšana turpinās citos procesos (kriminālprocesos un civilprocesos). Pārējos gadījumos turpinās atbildības izvērtējums personu, kurām ir zaudējumu atlīdzināšanas pienākums, noskaidrošanai un zaudējumu atgūšanai.
Tāpat 13 gadījumos valsts vai pašvaldības budžetos ir atlīdzināti revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīti zaudējumi 17 100 eiro apmērā bez zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanas – jau revīzijas laikā Valsts kontrole informējusi revidējamo vienību par pārkāpumu, zaudējumiem un pienākumu prasīt zaudējumu atlīdzināšanu.
Vienlaikus revīzijas iestādes norāda uz problēmjautājumiem zaudējumu atlīdzināšanas procesa kārtības īstenošanā.
Valsts kontrole norāda, ka esošais regulējums ir pārāk detalizēts un nesekmē ātru procesa noslēgšanu ar iespējami mazāku resursu patēriņu. Tāpat, ja uzsākts kriminālprocess, atbildības izvērtējumu veicošās iestādes savā izvērtējumā, nosakot atbildīgo personu zaudējumu atlīdzināšanai, var nonākt pretrunā kriminālprocesā noskaidrotajiem apstākļiem.
Iestādēm arī trūkst izpratnes atbildības izvērtējumu veikšanai, kas, iespējams, norāda uz to, ka iepriekš maz civiltiesiskā atbildība ir vērtēta. Valsts kontrole sniedz skaidrojumus nepieciešamības gadījumā.
Visbiežāk vēršas KNAB
Konstatējot revīzijā pārkāpumus, Valsts kontrole ziņo atbildīgajām iestādēm, sniedzot papildu informāciju un skaidrojumus par konstatētā būtību, revīzijā noskaidrotajiem apstākļiem. Piemēram, 2022. gadā pēc Valsts kontroles revīzijās konstatētā iztiesāšanai nodoti kriminālprocesi par valsts austrumu robežas infrastruktūras izbūvē pieļautu krāpšanu lielā apmērā, kā arī par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījis smagas sekas – zaudējumi vairāk nekā 5,4 miljonu eiro apmērā, pieļaujot valsts austrumu robežas joslas infrastruktūras izbūvē būvniecības jomu un publisko iepirkumu reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu.
Tāpat tika sākts kriminālprocess par VAS "Latvijas dzelzceļš" amatpersonu rīcību, izveidojot jaunu izpildinstitūciju – prezidentu padomi un nododot tai tādas tiesības un pienākumus, kas jau ietilpa valdes kompetencē, tādējādi valdes locekļiem gūstot ienākumus arī kā prezidentu padomes locekļiem par to pašu pienākumu pildīšanu – zaudējumi 1 553 896 eiro.
Revīzijas iestāde visbiežāk informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Kopumā laika posmā no 2019. gada līdz 2022. gadam KNAB informēts par 19 pārkāpumiem, 37 gadījumos personas saņēmušas naudas sodu, 66 gadījumos personas saņēmušas aizrādījumu. Piemēram, 2022. gadā KNAB piemēroja divus naudas sodus amatpersonai par ierobežojumu rīcībai ar valsts mantu pārkāpumiem – telpu nodošanu bezatlīdzības lietošanā.
Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) revīzijas iestāde ziņo par iespējamiem Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma pārkāpumiem. Piemēram, ja iegādāti pakalpojumi, nepiemērojot publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) tiek informēts par valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu neiesniegšanu; par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Savukārt Latvijas Nacionālais arhīvs tiek informēts par dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtības neievērošanu. Bet Valsts vides dienests tiek informēts par pārkāpumiem atkritumu pārvaldības jomā.
Notiesājošie spriedumi
Laika periodā kopš 2019. gada notiesājoši spriedumi stājušies spēkā Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu nelikumīgi veikto ziedojumu lietā, kā arī sodīta kādas pašvaldības bijusī galvenā grāmatvede, kas piesavinājās pašvaldības budžeta līdzekļus lielā apmērā, viņa tika sodīta ar
brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti, paredzot piedzīt par labu pašvaldībai 69 693 eiro. Tāpat notiesājošs spriedums bijis kādas pašvaldības priekšsēdētājam saistībā ar fiziskām personām nelikumīgi pārskaitītiem pašvaldības naudas līdzekļiem vismaz 100 285 eiro, kā arī bez pamatojošiem dokumentiem veiktiem pārskaitījumiem par pakalpojumiem 372 644 eiro. Šai personai piemērots naudas sods un uz laiku liegtas tiesības ieņemt pašvaldības domes priekšsēdētāja amatu.
Kopumā laika periodā no 2019. gada līdz 2022. gadam Valsts kontrole ziņojusi par 31 revīzijā konstatētiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, pēc kuriem uzsākti un turpinās 28 kriminālprocesi, uzsākti un pabeigti ar notiesājošu spriedumu – viens kriminālprocess, kā arī 14 gadījumos pieņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt vai izbeigt kriminālprocesu.
No 2019. gada līdz 2022. gadam stājušies spēkā 10 notiesājoši spriedumi, tostarp 2022. gadā viens spriedums amatpersonai par dienesta pilnvaru pārsniegšanu piespriests naudas sods 6020 eiro apmērā
