Valsts kontrole (VK) saskatījusi pārkāpumus digitālās televīzijas ieviešanas projekta realizācijā, taču nevaino bijušo satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu, trešdien raksta "Diena".
Laikraksts vēstī, ka tā rīcībā nonākušajā Valsts kontroles ziņojuma projektā par ciparu televīzijas ieviesēju darbību nav atsevišķi vērtēta amatpersonu atbildība, tā secinājumos saistībā ar vairākiem pārkāpumiem minēts vienīgi "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) bijušā ģenerāldirektora Guntara Spundes vārds, taču pārējie lēmumu pieņēmēji - to skaitā arī bijušais satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs - nav nosaukti.

"Diena" raksta, ka ziņojuma projektā teikts: digitālā centra straujā izveide, DLRTC mātes uzņēmumam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pērkot uzņēmumu "Berģu akcijas" un vēlāk dodot tam pašreizējo nosaukumu, liecina "vairāk par mērķtiecīgu, iepriekš paredzētu darbību, lai rīcība ar valsts īpašumu būtu maksimāli necaurskatāma". VK arī norādījusi - darījums veikts, neievērojot vairākus likumus.

Laikraksts piebilst - kaut gan VK, kas pēc valdības lūguma pārbaudi DLRTC sāka septembra beigās, analizējusi tā darbību kopš centra izveides līdz šā gada rudenim, ziņojuma projektā tikpat kā nav skarts pirms gada noslēgtais līgums ar "Kempmayer Media Limited" (KML) un lēmums ieķīlāt "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) daļas - abos gadījumos valsts pilnvarnieki pozitīvu lēmumu pieņēma pēc toreizējā satiksmes ministra Gorbunova piekrišanas.

"Es patiešām ticēju, ka digitālā TV tādā veidā varētu tikt realizēta, tāpēc arī piekritu, un mani arī pārliecināja," "Dienai" sacījis toreizējais ministrs. Kā "pārliecinātājus" viņš sarunā ar laikrakstu minējis valsts pilnvarniekus Ojāru Rubeni un Ināru Rudaku, kā arī LVRTC vadītāju Māri Pauderu un ģenerāldirektoru Guntaru Spundi.

"Diena" norāda, ka VK ziņojuma projekta secinājumos minēts vienīgi Spunde - viņš, slēdzot līgumus par dažādām konsultācijām un tā lietojot LMT daļu nestās dividendes, "nav vadījies pēc labas saimniekošanas pamatprincipiem", dažos gadījumos Spunde parakstījis līgumus, kas "neuzliek vienlīdzīgus noteikumus abām līgumslēdzējpusēm", viņš arī "nav veicis darbības, kas liecinātu, ka rīcība ar valsts mantu ir likumīga un lietderīga". Ar bijušo DLRTC vadītāju "Dienai" nav izdevies sazināties.

VK revidentu ziņojumu pagaidām nekomentē - tas vēl nav apstiprināts, un otrdien nolemts revīziju turpināt, pieprasot papildus dokumentus no LVRTC. Valsts kontroliera padimniece Indira Ozola "Dienai" izteikusi cerību, ka pārbaudi pabeigs līdz gada beigām.

"Diena" atgādina, ka bijušais satiksmes ministrs Gorbunovs deva savu piekrišanu visiem būtiskākajiem lēmumiem, kas uzskaitīti arī VK revidentu ziņojuma projektā - DLRTC izveidei, desmitiem miljonu latu vērto mobilo sakaru operatora LMT daļu pārdošanai šai firmai, to ieķīlāšanai un arī līguma slēgšanai ar skandalozo "Kempmayer Media Limited". Tikai pēc tam DLRTC mātesuzņēmuma "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" valsts pilnvarnieki attiecīgajām amatpersonām deva konkrētus uzdevumus.

"Nekādām darbībām es iniciators nebiju, nekādu noziedzīgu nolūku man nebija, esmu gatavs stāstīt, ko es zinu, un arī esmu gatavs atbildēt," "Dienai" sacījis Gorbunovs. Vaicāts, kādēļ piekritis DLRTC izveidei un LMT daļu pārdošanai, vēl pirms valdība bija apstiprinājusi ciparu apraides koncepciju, Gorbunovs atbildējis: "Ja man toreiz būtu tik daudz informācijas, cik "Dienai", KNAB un visiem pārējiem, tad es, protams, padomātu."

Jau vēstīts, ka VK, ņemot vērā valdības vasaras vidū izteikto lūgumu, septembrī sāka revīziju par DLRTC izveides un līdzšinējās darbības likumību.

Valdība jūnijā nolēma, ka DLRTC aizliegts slēgt jebkādus jaunus līgumus, bet tā mātes uzņēmums LVRTC nedrīkst veikt nekādas darbības bez Satiksmes ministrijas ziņas, kā arī kompānijām nekavējoties jāiesniedz pilnīgi visa informācija par digitālās televīzijas ieviešanu, savukārt Valsts kontrolei sadarbībā ar Finanšu ministriju jāauditē DLRTC.

Valdības sašutumu toreiz izraisīja fakts, ka jau pēc jaunās valdības apstiprināšanas 2002.gada 14.novembrī, neinformējot par to valdību, DLRTC ir noslēdzis līgumu ar Lielbritānijā reģistrēto "Kempmayer Media Ltd." (KML) par 53,5 miljoniem ASV dolāru ciparu televīzijas sistēmas izveidošanai Rīgai un Rīgas reģionam. Turklāt informācija par noslēgto līgumu nav nonākusi līdz valdībai arī pēc tam, lai gan jautājums par digitālās televīzijas ieviešanu Ministru kabinetā skatīts vairākkārt.

Kopš tā laika nomainījusies līdzšinējā LVRTC un DLRTC vadība - pēc paša vēlēšanās no amata aizgājis DLRTC direktors Guntars Spunde, atlaista iepriekšējā LVRTC padome, kā arī no amata atbrīvots LVRTC ģenerāldirektors Māris Pauders.

Tāpat, pēc premjera Einara Repšes pieprasījuma, no amata atbrīvota par digitālās televīzijas ieviešanu atbildīgā Satiksmes ministrijas ierēdne - Sakaru departamenta direktore Ināra Rudaka.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 1.septembrī ierosināja krimināllietu par koncerna līguma noslēgšanu starp LVRTC un meitas kompāniju DLRTC un līguma noslēgšanu ar Lielbritānijas kompāniju "Kempmayer Media Limited" (KML). Krimināllieta ierosināta gan par tīšām darbībām, gan par amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījušas smagas sekas.

Turklāt 1.septembrī ierosinātā krimināllietā par valsts amatpersonu rīcību digitālās televīzijas ieviešanas projektā ir papildināta ar krimināllikuma pantiem par krāpniecību lielos apjomos un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apjomos vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!