Černajs paudis, ka par mežu izsaimniekošanu atbildīgas visas institūcijas, kas bijušas saistītas ar mežu darījumiem GNP. Cēsu, Valmieras un Rīgas virsmežniecībās mežu cirtušas gan privātpersonas, gan firmas.
Nelikumīgie mežu darījumi parkā pamatoti ar nepieciešamību zemes īpašniekiem kompensēt viņu neatgūtās zemes lieguma teritorijā ar līdzvērtīgām rezervātam piederošajās platībās - tā sauktajā neitrālajā zonā, kur parkam ar likumu ir ļauts veikt saimniecisko darbību. Zemes īpašnieki kompensācijā esot saņēmuši pašas labākās meža platības.
Vides aizsardzības organizācijas un mežkopji uzskata, ka valsts meža izsaimniekošanu sekmē absurdā GNP budžeta veidošanas sistēma - parks ir ieinteresēts pelnīt naudu, izcērtot kokus, jo apmēram 60% no GNP budžeta veido ienākumi no parka saimnieciskās darbības.
"Tas ir pasaulē vēl nedzirdēts absurds, ka parka administrācija dzīvo no resursiem, kurus pašai būtu jāsargā," sacījis Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme. GNP administrācija izsniedz apliecinājumus gan koku ciršanai un rīko izsoles, gan arī pati kontrolē šos saimnieciskos procesus, un Valsts mežu dienests atzīst, ka šāda privilēģija GNP administrācijai ir nepamatota.