Ministru kabinets otrdien, 6. septembrī, vienojās neregulēt energoresursu taupīšanu visā valstī, tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija (EM) apņēmās izstrādās vadlīnijas energoresursu taupīšanai, kuras varēs izmantot ne tikai valsts pārvalde, bet arī privātais sektors.
Otrdien valdība uzklausīja EM ziņojumu par katras ministrijas resora iestāžu un kapitālsabiedrību plānotajiem enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem 2022./2023. gada apkures sezonā.
Ziņojumā ietverti ne tikai konkrēti mērķi, kā ministrijas un to pakļautībā esošās iestādes taupīs energoresursus, bet arī ietverti konkrēti īstermiņa un ilgtermiņa pasākumi.
Pēc ziņojuma uzklausīšanas premjers Krišjānis Kariņš (JV) aicināja kolēģus domāt par to, kā veicināt energoresursu taupīšanu visā valstī, ne tikai valsts pārvaldē. Kā piemēru Kariņš minēja iespēju pašvaldībās samazināt nodokli tiem privātmāju īpašniekiem, kuri neizgaismo savas ēkas. Tāpat viņš informēja par praksi Vācijā, kad diennakts tumšajā laikā aizliegts izgaismot reklāmas stendus.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pauda skepsi par faktu, ka valdības līmenī būtu izdodams rīkojums par liegumu izgaismot ēkas fasādes.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aicināja "nepārregulēt" energoresursu taupību, kā negatīvu pārregulācijas praksi minot Covid-19 pandēmijas laiku. Ministra ieskatā, valdība var izdot energoresursu taupības ieteikumus valsts pārvaldei un pašvaldībām, turpretī privātajā sektorā situāciju noregulēs energoresursu cena.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) oponēja Indriksones un Rinkēviča teiktajam, uzsverot, ka vadībai būtu jāizstrādā konkrēti ieteikumi un uzdevumi, lai izvairīto no situācijām, kad valdības ieteikumi netiek ņemti vērā, jo tie nav bijuši konkrēti. Viņš piekrita, ka privātajā sektorā situācija ar energoresursu taupīšanu atšķirsies, vienlaikus Reirs pauda bažas, ka būs valsts un pašvaldību iestādes, kuras vērsīsies pie valdības ar līgumu kompensēt augošās energoresursu izmaksas.
Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) informēja, ka viņa pārstāvētajā resorā nepietiks līdzekļu, lai norēķinātos par energoresursiem līdz šā gada beigām. Viņš sacīja, ka IeM resors jau oktobrī nevarēs samaksāt par elektroenerģiju. Ministrs norādīja, ka IeM resorā ir vērtēta energoresursu taupība, tomēr no 240 resorā esošajiem objektiem renovēts ir tikai viens, bet deviņi ir uzbūvēti no jauna. Tādējādi novecojušās infrastruktūras dēļ šajā resorā nebūs iespējams izpildīt energoresursu taupības prasības, pauda Eklons.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pauda, ka ar energoresursu taupīšanas ieteikumiem viņš negribētu atgriezties pie tādām galējībām kā Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie "preču saraksti". Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valsts pārvaldē neizbēgami būs iestādes, kuras vērsīsies pēc papildus līdzekļiem energoresursu rēķinu apmaksai, jo tās objektīvu iemeslu dēļ nevarēs samazināt telpās esošo temperatūru, kā piemērus minot muzejus un veselības aprūpes iestādes.
Kariņš paskaidroja, ka viņš nerosina sīki un detalizēti regulēt energoresursu taupības pasākumus, bet gan premjers vēlas, lai būtu izstrādātas skaidras vadlīnijas. Indriksone piebilda, ka konkrēti pasākumi jau ir ietverto šodien valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā. "Ziņojumā ir ietverti konkrēti priekšlikumi. Tur ir detalizēti priekšlikumi, ko piespraust pie sienas. Vadlīnijas ir sagatavotas. Tur ir precīzi pateikts, ko kurš var darīt. Ja gribat izplatīt infografiku veidā, varam to darīt," pauda Indroksne.
Premjers tomēr piebilda, ka EM ziņojumā minētie ieteikumi nav acīm redzami un saprotami, tāpēc viņš pieļāva, ka arī citiem tie nebūs saprotami. Kariņš rosināja EM ziņojumā ietvertos pasākumus izcelt atsevišķi un izplatīt.
