Valdība otrdien akceptēja izmaiņas likumā par valsts noslēpumu, kuru nepieciešamību nosaka Latvijas iestāšanās process NATO, kā arī valsts noslēpuma aizsardzības nodrošināšanas laikā atklātās nepilnības.
Grozījumu projekta anotācijā norādīts, ka viena no NATO prasībām ir ieviest valsts noslēpuma ceturto klasifikācijas pakāpi - ierobežotas lietošanas informācija -, kas atbilstu NATO klasificēto dokumentu aprites kārtībai.

Turklāt NATO kandidātvalstīm izvirzīta prasība izveidot nacionāla līmeņa drošības institūciju, kuras pamatuzdevums ir slepenības nodrošināšana klasificētas informācijas apmaiņai ar NATO. Latvijā šāda iestāde ir SAB, taču normas precīza iekļaušana nacionālajā likumā atvieglotu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) turpmāko sadarbību ar NATO drošības jomā.

NATO standarti arī noteic, ka nacionālā drošības institūcija ir atbildīga par NATO klasificētās informācijas apriti elektroniskajos informācijas nesējos. Tikai tai ir tiesības akreditēt informatīvās sistēmas, kurās notiek darbs ar klasificēto informāciju.

Grozījumu projektā paredzēts, ka klasifikācijas pakāpi "Ierobežota lietošana" var piešķirt informācijai, kuru rada vai saņem Latvijas noslēgto starptautisko līgumu ietvaros. Šo pakāpi neattiecinās uz Latvijas iekšējā apritē esošo klasificēto informāciju.

Tāpat darba grupa ir iestrādājusi normu, ka SAB ir nacionālā drošības institūcija klasificētās informācijas apmaiņā ar starptautiskajām organizācijām, kā arī definējusi tās pienākumus.

Anotācijā pausts, ka ierobežotas lietošanas informācijas klasifikācijas pakāpes ieviešana tiks realizēta valsts drošības iestāžu budžetā atvēlēto līdzekļu klasificētās informācijas aizsardzībai ietvaros.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!