Kā norādīja Kalējs, vissmagākā situācija ir Latvijas reģionos, piemēram, viena no sarežģītākajām ir Rēzeknē, jo tur slimnīcas pārstrāde neatliekamās palīdzības jomā ir 80%.
Skaidrojot situāciju, Slimnīcu biedrības vadītājs stāstīja, ka šādi apstākļi izveidojušies, jo neatliekamās palīdzības apmaksa tika rēķināta katrai slimnīcai, ņemot vērā pērn sniegto pakalpojumu skaitu. Taču 2009.gada 2.pusgadā vairākas slimnīcas Latvijā pārtrauca neatliekamās palīdzības sniegšanu, līdz ar to pieauga pakalpojumu apjoms palikušajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Kalējs pauda sapratni, ka līdzekļu apjoms visai veselības aprūpes nozarei ir nepietiekams, taču šai problēmai ir jāmeklē risinājums.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis norādīja, ka no Veselības norēķinu centra (VNC) tiekot saņemti statistikas dati par slimnīcu pārstrādēm janvārī un tie tiks nodoti valdībā, lai radušās problēmas varētu risināt.
VNC norādīja, ka apkopojums par veselības aprūpes iestāžu darbu janvārī varētu būt pieejams šī mēneša beigās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
