Patlaban valdības kārtības rullis paredz, ka tiesību aktu projektu izstrāde, saskaņošana un pieņemšana ir pakārtota dokumentu orientētam procesam. Valsts kancelejā atzina, ka Ministru kabinetā iesniedzamos tiesību aktu projektus izstrādā nozaru ministrijas, to padotības iestādes un Ministru prezidenta padotības iestādes, turklāt šo projektu izstrādē netiek izmantotas īpašas izstrādes programmatūras.
"Katra iestāde sava resora noteiktajā vidē izstrādā tiesību aktu projektus un tos virza uz Valsts sekretāru sanāksmi, Ministru kabineta sēdi un Ministru kabineta komitejas sēdi. Saskaņošana ar citām iestādēm un izziņas sagatavošana lielā mērā ir manuāls darbs, kas prasa veikt daudz tehnisku, neautomatizētu darbību, viena un tā pati informācija tiek uzturēta katrā resorā atsevišķi. Tiesību aktu projektu saskaņošana notiek dažādos veidos, kas neveido vienu skaidri saprotamu plūsmu," pauda Valsts kancelejā.
Ņemot to vērā, Valsts kanceleja iecerējusi jau šonedēļ, 9. septembrī, uzsākt vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla darbību, tādējādi turpmāk tiesību aktu projekti un ar to saistītā informācija tiks izstrādāta, saskaņota un virzīta vienotā tiesību aktu portālā.
"Ieviešot šo portālu, notiek pāreja no dokumentu orientēta procesa uz pašas informācijas radīšanu un apstrādi vienotā vidē, līdz ar to Ministru kabineta kārtības rullī tiek paredzētas būtiskas izmaiņas procesos informācijas sagatavošanā un apritē," informēja Valsts kancelejā.
Iepriekš nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji pauda bažas par izmaiņām Ministru kabineta kārtības rullī, proti, par sadaļu, kas attiecas uz sabiedrības līdzdalību tiesību aktu izstrādē un saskaņošanā.
NVO pārstāvošās biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" vadītāja Kristīne Zonberga iepriekš portālam "Delfi" sacīja, ka Ministru kabineta kārtības ruļļa izmaiņas sašaurina sociālo un pilsonisko dialogu, atsakoties no padomdevēju institūta Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdēs, proti, tiesībām sociālo partneru un NVO pārstāvjiem būt klāt šajās sēdēs visā to norises laikā.
Vienlaikus Zonberga informēja, ka pēc 2. septembra sanāksmes ar Valsts kanceleju puses panāca vienošanos, ka kārtības rullī tiks saglabāts padomdevēju institūts Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdēs, proti, tiesības sociālo un sadarbības partneriem būt klāt šajās sēdēs visā to norises laikā.
Arī Valsts kancelejas konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos Zane Legzdiņa-Joja portālam "Delfi" norādīja, ka jaunajā tiesību aktu projektu portālā dalībai sanāksmēs, komentāru paušanai un risku identificēšanai varēs pieteikties jebkura NVO, tādējādi paplašinot iesaistes iespējas un neizvirzot kādu no organizācijām būt pārākai pār citām.
Legzdiņa-Joja arī norādīja, ka Valsts kanceleja apzinās pārejas perioda nozīmību. "Kā jebkura jauna lieta, arī tiesību aktu portāls būs jāapgūst, jāiemācās to lietot, jāsaprot, kā tas darbosies un kādas iespējas sniegs. Tas prasa zināmu atvērtību un domāšanas elastīgumu, taču esmu pārliecināta, ka, uzsākot lietot tiesību aktu portālu, NVO novērtēs attīstības ceļu, ko sabiedrības interesēs izvēlējusies valsts pārvalde," sacīja Valsts kancelejas pārstāve.
No Ministru kabineta kārtības ruļļa izriet, ka Valsts kanceleja būs tiesību aktu projektu portāla pārzine.
Tiesību aktu projektu portālā būs trīs vides. Pirmā ir publiskā vide, kura būs pieejama tiešsaistes režīmā bez autentificēšanās. Tajā būs pieejama informācija par tiesību aktu lietu sarakstu un tiesību aktos ietverto vispārpieejamo informāciju.
Darba vidē būs pieejama informācija par saistīto darbību veikšanu ar tiesību aktu projektiem. Darba vidē lietotājs autentificēsies tiešsaistē, izmantojot lietotāja elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Trešā būs sēžu norises vide, ko izmanto Ministru kabineta sēdēm, Ministru kabineta komitejas sēdēm un Valsts sekretāru sanāksmēm.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) vēlējās zināt, vai gadījumā, ja ministram tehnisku iemeslu dēļ nebūs iespējams parakstīt tiesību aktus, to varēs izdarīt fiziski. Valsts kancelejas pārstāvji atzina, ka ārkārtas situācijās būs iespējams dokumentus izdrukāt un nogādāt tos personai, kurai dokuments būtu jāparaksta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
