Prezidenta alga netiks iekļauta sistēma, un tā saglabāsies iepriekšējā apmērā - 2208 lati. Tāpat Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētājiem alga būs tāda pati kā premjeram.
Kopumā valsts pārvaldē būs 16 līmeņu algas un katram līmenim būs divas līdz sešas kvalifikācijas pakāpes. Katrai šādai pakāpei būs noteikti algas minimālie un maksimālie apjomi.
Fiziska un tehniskā darba veicēji, atkarībā no kvalifikācijas varēs saņemt no 180 līdz 349 latiem. Darbinieki ar speciālo un arodizglītību varēs pelnīt no 236 līdz 467 latiem. Ministra, valsts sekretāra palīgs, lietvedis, ekonomists, inspektors varēs rēķināties ar 372 līdz 527 latu lielu algu.
Vecākais referents, juriskonsults, vecākais grāmatvedis, vecākais inspektors, grāmatvedis saņems no 347 līdz 698 latiem, nodaļas vadītāja vietnieks, vecākais juriskonsults, konsultants, sektora vadītājs, vecākais eksperts saņems no 467 līdz 971 latam.
Nodaļas vadītājs - politikas plānotājs, departamenta direktora vietnieks pelnīs no 654 līdz 1157 latiem, Ārlietu ministrijai - padomnieks, ministrijām - specializētie atašeji saņems no 463 līdz 1347 latiem.
Iestāžu departamentu direktori, atkarībā no kvalifikācijas, varēs saņemt no 762 līdz 1347 latus, Ārlietu ministrijai - ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks pelnīs no 822 līdz 1591 latu.
Valsts sekretāra vietnieks, (MK locekļa padomnieks no 2011.gada) saņems no 1040 līdz 1591 latam, nākamajai kategorijai algas būs no 1257 latiem līdz 1653 latiem, bet valsts sekretārs, Valsts kancelejas vadītājs (Ministru prezidenta biroja vadītājs no 2011.g.) saņems visvairāk – no 1419 līdz 1715 latiem.
Likumprojekts aptver pašvaldību domes deputātus, Saeimas apstiprinātās un ieceltās amatpersonas, valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātos, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes, padomes locekļus, atvasinātajās publiskajās personās – Valsts augstskolās, pašvaldībās nodarbinātos, militārpersonas u.c.
Likumprojekts paredz divu veidu mēnešalgas noteikšanas metodes. Pirmā metode paredz, ka neatkarīgo iestāžu vadītājiem, tiek piemērota koeficientu sistēma ar piesaisti valstī strādājošo darba samaksai. Likumprojektā noteiktie koeficienti ir pielāgoti ekonomiskajai situācijai valstī. 2010. gadam mēnešalgu noteikšanai plānots pielietot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru 2009. gada pirmajā pusē – 471 lats.
Savukārt otrā metode paredz, ka valsts pārvaldes iestāžu un neatkarīgo iestāžu darbinieku, tiesu varas iestāžu darbinieku mēnešalgu regulēs MK noteikumi.
Valsts kancelejas un ministriju amatpersonas un darbinieku mēnešalgu maksimālie apmēri samazināti vidēji par 5%, izņemot sešām zemākajām algu grupām, kurām saglabātas esošās mēnešalgas.