Valsts policija strādā paaugstinātas gatavības režīmā
Foto: LETA

Valsts policija šobrīd strādā paaugstinātas gatavības režīmā un veic preventīvus pasākumus, lai nodrošinātu valdības lēmuma izpildi attiecībā uz pulcēšanās aizliegumu un ierobežojumiem dažādās publiskās vietās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas priekšnieks Normunds Krapsis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā svētdien, 15. martā, klātesošajiem sacīja, ka Valsts policija, līdzīgi kā mediķi, patlaban strādā paaugstinātas gatavības režīmā.

Arī policijas vadības līmenī rīkotas ārkārtas sanāksmes, lai izstrādātu rīcības modeļus izsludinātajā ārkārtas situācijā.

Krapsis paskaidroja, ka pēc valdības ārkārtas sēdē 14. martā pieņemtā rīkojuma situācija ir mainījusies, jo arī ierobežojumu skaits un būtība ir citāda.

Krapsis atzina, ka ir situācijas, kas policijai rada bažas un neskaidrus jautājumus, līdz ar to Valsts policija apņēmusies iniciēt atsevišķus grozījumus.

Viņš minēja rīkojuma apakšpunktu, kas paredz: "Atcelt un aizliegt neatkarīgi no to apmeklētāju skaita visus sabiedrībai publiski pieejamos svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumus (tajā skaitā naktsklubos un diskotēkās), sapulces, gājienus un piketus (atbilstoši likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" minētajām definīcijām), reliģiskās darbības veikšanu pulcējoties. Ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus. Noteikt, ka kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ir ne ilgāks kā līdz pulksten 23.".

Krapsis skaidroja, ka policija savā ziņā būs bezspēcīga, jo rīkojumā ir pateikts tikai cikos šādas iestādes jāver ciet, bet ne no cikiem tās var sākt darbu.

Tāpat diskutējams ir jautājums attiecībā uz profesionāliem sportistiem un viņu treniņiem sporta zāles, kur nebūtu vēlams pulcēties. Lai policija nenonāktu krustugunīs, šis jautājums, Krapša ieskatā, ir jāvērtē, jo sports cilvēkam var būt arī darbs.

Viņš uzsvēra, ka runa šajā gadījumā ir tieši par treniņiem, nevis publiskajiem pasākumiem.

Tāpat Valsts policija ir konsultējusies ar mediķiem par veidiem kā nodrošināt drošību arī policistiem to dienesta pienākumu izpildes laikā.

Piemēram, gadījumos, kad kādā kautiņā, kura izšķiršanā iesaistījušies likumsargi, iesaistītās personas ir ieceļojušas no jaunā koronavīrusa skartajām valstīm.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumiem par policijas darbību saistībā ar publiskajām vietām, kas pakļautas ierobežojumiem vai aizliegumam, Krapsis paskaidroja, ka policija veic arī preventīvas darbības, jo likumsargu galvenais mērķis nav kādu sodīt.

Savukārt Valsts robežsardzes pārstāvji klātesošos informēja, ka saistībā ar valdības lemto pieaugs personu skaits, kas tiks atgrieztas uz to izceļošanas valstīm, proti, ārzemnieki, kuri vēlēsies ieceļot Latvijā.

Valsts robežsardze ir tam gatava.

Tāpat Valsts robežsardze domā par sava personāla drošību – ir iegādātas sejas maskas, cimdi un dezinfekcijas līdzekļi.

Jau vēstīts, ka, lai būtiski ierobežotu iedzīvotāju kustību, Latvija daļēji slēdz savas robežas, pārtrauc pārrobežu pasažieru pārvadājumus pa sauszemi un gaisu, kā arī aizliedz organizētus publiskus pasākumus, bet neorganizētas pulcēšanās dalībnieku skaitu ierobežo līdz 50.

Valsts policija saistībā ar valdības 14. marta ārkārtas sēdē noteiktajiem papildu lēmumiem jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas "Covid-19" ierobežošanai Latvijā sadarbībā ar pašvaldības policiju uzraudzīs sabiedriskās vietas, kur varētu pulcēties cilvēki, kā arī, saņemot informāciju par tiem, policija attiecīgi reaģēs, liecina policijas sniegtā informācija.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.2 pants noteic, ka par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.

Savukārt Krimināllikuma 225.1 pants noteic, ka par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, kā sodu iespējams piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Par iepriekš minētajām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Normunds Krapsis Saeima Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form