Valsts prezidenta kancelejā vidējais atalgojums pieaugs no 850 eiro līdz 1140 eiro
Foto: Reuters/Scanpix

Publiski minētajos skaitļos par atalgojuma izmaiņām Valsts prezidenta kancelejā no 1694 eiro šogad līdz 2252 eiro nākamgad iekļauti gan darba ņēmēja, gan darba devēja nodokļu maksājumi, līdz ar to vidējais atalgojums pēc visu nodokļu nomaksas ir aptuveni divreiz zemāks - pieaugums būs no vidēji aptuveni 850 eiro šogad līdz aptuveni 1140 eiro nākamajā gadā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā skaidroja prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis, lēmumi par konkrētām atalgojuma izmaiņām konkrētām amata vietām nav pieņemti.

Valsts prezidenta kancelejas vadība uzskata, ka atalgojumu nepieciešams palielināt visiem kancelejas darbiniekiem. Pieauguma apjoms būs atkarīgs no veicamo pienākumu sarežģītības un atbildības par veicamo darbu, kā arī no tā, cik prezidenta kancelejas piedāvātais atalgojums ir konkurētspējīgs ar atalgojumu līdzīga darba veicējiem privātajā sektorā.

Tikmēr Valsts prezidenta alga nemainīsies. To nosaka ikgadējais valsts budžeta likums.

Valsts prezidenta kancelejas darbinieku atalgojums 2010.gadā tika samazināts par vidēji 25%. Kopš tā laika tas nav mainījies, un šī bija pirmā reize, kad lūgts papildu finansējums darbinieku atalgojumam.

Apkopojot publiski pieejamo Finanšu ministrijas informāciju par atalgojuma un nodarbināto skaita izmaiņām vidēji valsts pārvaldē un Valsts prezidenta kancelejā 2015.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu, konstatēts, ka mēneša vidējā darba samaksa valsts pārvaldē minēto septiņu gadu periodā ir pieaugusi par 21,8%, bet prezidenta kancelejā tā ir samazinājusies par 8%.

Kā norādīja Siksnis, papildu finansējums nepieciešams, lai sāktu izmaiņas ilgus gadus iesaldētajā prezidenta kancelejas atalgojuma sistēmā un mainītu to atbilstoši valsts pārvaldes darba samaksas pieauguma tendencēm, kā arī lai spētu konkurēt par vērtīgāko darbinieku piesaisti ar privāto sektoru, kur atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis.

Valsts prezidenta kanceleja ir atbalsta iestāde Valsts prezidentam, kas nozīmē sarežģītu un ļoti augstas atbildības līmeņa jautājumu risināšanu, kam ir ietekme gan uz valsts attīstību, gan uz valsts tēlu. Kā skaidroja Siksnis, nepieciešams stiprināt prezidenta kancelejas analītisko kapacitāti dažādās valsts pārvaldes jomās, kā arī prezidenta kancelejas darba tehnisko nodrošinājumu.

Jau vēstīts, ka Saeima 23.novembrī neatbalstīja Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu, kas paredzēja atteikties no papildu 459 007 eiro atvēlēšanas Valsts prezidenta kancelejai.

Šos līdzekļus tika rosināts pārdalīt Valsts ieņēmuma dienesta (VID) reģionālo nodaļu darbam. Debatēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka VID pašlaik notiek citāds process, vērtējot, vai reģionālo nodaļu visi pašreizējie izdevumi ir atbilstoši.

Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus informēja, ka nākamgad kanceleja tuvosies bāzes budžetam, jo vairs neesot lielu iepirkumu saistībā ar pārvākšanos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministrija Jānis Siksnis Valsts prezidenta kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form