Valsts prezidenta vēlēšanās sākumā varētu 'izkrist' Bondars
Foto: Saeimas administrācija

Valsts prezidenta vēlēšanu sākumā kādā no pirmajiem balsojumiem varētu "izkrist" Latvijas Reģionu apvienības virzītais kandidāts Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA), savukārt grūtāk prognozēt, kā atbalsts sadalīsies starp pārējiem kandidātiem - aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS), Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu un parlamentārieti Sergeju Dolgopolovu (S).

No Saeimas Kārtības ruļļa izriet, ka gadījumā, ja pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem tiks balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpināsies, izslēdzot katrā turpmākajā vēlēšanu balsojumā to kandidātu, kas iepriekšējā balsojumā būs ieguvis vismazāk balsu. Kārtības rullī jēdziena "balsojums" vietā gan lietots vārds "kārta", taču publiskajā telpā ar "kārtu" bieži vien saprot balsojumu vienu ciklu par tajā pieteiktajiem kandidātiem. Valsts prezidentu var ievēlēt ar vismaz 51 deputāta balsīm.

Ņemot vērā publiski pausto informāciju, vismazākais atbalsts pirmajos divos balsojumos prognozējams Bondaram, par kuru, kā sagaidāms, nobalsos septiņi no astoņiem Latvijas Reģionu frakcijas deputātiem, jo deputātam Dainim Liepiņam (LRA) saskaņā ar Saeimas Juridiskā biroja atzinumu nebūs tiesību piedalīties balsojumā, jo parlaments lēmis piekrist turpmākai viņa krimināllietas iztiesāšanai. Tāpēc prognozējams, ka trešajā balsojumā par Bondaru vairs nebūs iespējams balsot.

Nevienam no kandidātiem pašlaik netiek solīta ievēlēšanai nepieciešamā 51 balss, un pirmajos balsojumos deputātu atbalsts Vējonim, Levitam un Dolgopolovam varētu sadalīties nosacīti līdzīgi. Ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) būs vienota atbalstā savam kandidātam un arī liela daļa "Vienotības" deputātu nolems balsot par Vējoni, tad viņš varētu saņemt vislielāko atbalstu. ZZS frakcijā ir 21 deputāts, bet "Vienotības" frakcijā ir 23 parlamentārieši, no kuriem daļa ir gatava atbalstīt Levitu.

"Saskaņa" savam kandidātam Dolgopolovam garantē visas savas frakcijas balsis, kurā ir 24 deputāti. Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī partiju "Vienotība" un "No sirds Latvijai" atsevišķu deputātu virzītais Levits varētu pretendēt līdzīgi uz aptuveni 20 balsīm. VL-TB/LNNK ir 17 deputāti, atbalstu Levitam sola vismaz daži "Vienotības" deputāti un parlamentārietis Ringolds Balodis (NSL).

Situācija var mainīties, sākot ar trešo balsojumu, un to var ietekmēt dažādi faktori. Ja partijas "No sirds Latvijai" (NSL) deputātu vairākums pildīs solīto apņemšanos neatbalstīt nevienu kandidatūru, tad tālākajos balsojumos būtisks kādu kandidātu palikšanai aiz strīpas varētu būt LRA lēmums par rīcību pēc Bondara "izkrišanas". Pagaidām LRA sliecas nākamajos balsojumos drīzāk neatbalstīt nevienu citu kandidātu, bet gala lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

Neskaidrība par to, kā sadalīsies balsis par Vējoni, Levitu un Dolgopolovu, apgrūtina iespējas prognozēt vēlēšanu tālāko gaitu, īpaši, ja no šī trijnieka vispirms "izkritīs" Dolgopolovs. "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka "Saskaņas" balsis "būs viegli saskaitāmas", proti, visa frakcija atbalstīs šī politiskā spēka virzīto prezidenta kandidātu - Dolgopolovu. Savukārt, "ja būs tāda nelaime" un viņš kādā no balsojumiem izkritīs, tad visa "Saskaņas" frakcija balsos par kādu vienu kandidātu vai arī nevienu neatbalstīs, akcentēja Urbanovičs. Viņš pagaidām atturējās prognozēt, kāds tieši varētu būt "Saskaņas" lēmums. Pašlaik gan izskan dažādas versijas par iespējamo "Saskaņas" balsojumu, ņemot vērā iespējamo vēlmi sarežģīt attiecības koalīcijā un "sajaukt kārtis".

Savukārt, ja pēdējos balsojumos paliks Vējonis un Dolgopolovs, koalīcijas partneri vēl pieļauj iespēju vienoties par atbalstu valdības partneru kandidātam - Vējonim. Savukārt finālā paliekot tikai Levitam, viņš varētu nesaņemt nepieciešamo atbalstu un Valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta jeb vēlēšanu pirmais cikls būtu noslēdzies bez valsts augstākās amatpersonas ievēlēšanas. Tāpat arī citos gadījumos politiķi šaubās par iespēju ievēlēt Valsts prezidentu pirmajā vēlēšanu ciklā.

Pēc atsevišķu politiķu domām, ticamāks scenārijs būtu ievēlēt prezidentu otrajā kārtā, piesaistot opozīcijas balsis. Tiek pieļauts, ka viens no iespējamajiem kandidātiem otrajā vēlēšanu kārtā varētu būt Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vai kāds no kandidātiem, kas vēl nav publiski minēts.

Valsts prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas procesu un prezidenta ievēlēšanu politiķi arvien vairāk saista arī ar valdošās koalīcijas partiju cīņu par ietekmi valdībā. Neoficiālās sarunās politiķi atzīst, ka šī ir "plašāka spēle", proti, tajā iesaistīts krietni lielāks jautājumu loks, nevis tikai cīņa par sava kandidāta ievēlēšanu augstajā amatā. Jau iepriekš valdības partneri neoficiāli pieļāva, ka ZZS vairāk par sava kandidāta ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā vēlētos iegūt noteicošo lomu valdībā jeb Ministru prezidenta amatu.

Kā ziņots, Valsts prezidenta vēlēšanām otrdien oficiāli izvirzīti divi kandidāti - LRA deputāti izvirzījuši politiskā spēka līderi Bondaru un partijas "Saskaņa" deputāti - parlamentārieti Dolgopolovu.

Pagaidām plānots izvirzīt vēl divus Valsts prezidenta amata kandidātus - aizsardzības ministru Vējoni un tiesību ekspertu Levitu. Vējoni izvirzīs ZZS un plāno atbalstīt arī daļa "Vienotības" deputātu, Levitu - nacionālā apvienība kopā ar atsevišķiem "Vienotības" un NSL deputātiem.

Kandidatūras prezidenta amatam var oficiāli izvirzīt no šodienas līdz 24.maijam. Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks vēlēts nākamais Valsts prezidents, notiks 3.jūnijā.

Tags

Egils Levits Jānis Urbanovičs Mārtiņš Bondars Prezidenta vēlēšanas 2015 Raimonds Vējonis Saeima Sergejs Dolgopolovs

Comment Form