Valsts prezidents aicina nākamajā budžetā valsts iekšējai drošībai piešķirt īpašu prioritāti
Foto: DELFI

Valdībai un Saeimai nākamajā budžetā valsts drošībai un jo īpaši valsts iekšējai drošībai būtu jāpiešķir īpaša prioritāte, pēc Militārās padomes sēdes Lielvārdes bāzē žurnālistiem norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš pavēstīja, ka padomes sēdē kopā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri, Aizsardzības ministrijas un NBS vadību pārrunāti Latvijas drošības un aizsardzības jautājumi.

Valsts pirmā personā vērsa uzmanību, ka pirms nedēļas, 26. janvārī, paziņojumā par Krievijas agresijas draudiem pret Ukrainu un prasībām NATO viņš noformulēja Latvijas valsts nostāju šajā jautājumā. Levits uzsvēra, ka Latvija un NATO alianses dalībvalstis atbalsta Ukrainu.

"Mēs visi esam par brīvu un drošu Eiropu visām Eiropas valstīm. Mēs noraidām jebkādu domu par Eiropas sadalīšanu interešu sfērās. Iebrukuma gadījumā NATO dalībvalstu atbilde, kā arī sankcijas Krievijai būs ļoti sāpīgas. Latvija kā NATO dalībvalsts piedalās šīs atbildes pozīcijas formulēšanā," pauda prezidents.

Viņš akcentēja, ka ASV, Lielbritānija, Polija, Igaunija, Latvija, Lietuva un citas NATO dalībvalstis sniedz un sniegs palīdzību Ukrainai, lai tā varētu aizstāvēties pret agresoru. Pēc prezidenta paustā, Latvija sūtīs uz Ukrainu "Stinger" pretgaisa aizsardzības raķetes un citu aprīkojumu.

"Vienlaikus NATO ir gatava stiprināt savu militāro klātbūtni NATO Austrumu flangā, tostarp Polijā un Baltijas valstīs. Paralēli NATO kā pasaulē stiprākā militārā alianse uztur dialogu ar Krieviju, lai deeskalētu situāciju. Šodienas Militārās padomes sēdē tika vēlreiz papildus apstiprināts situācijas novērtējumus ko biju devis savā 26. janvāra paziņojumā," sacīja prezidents, piebilstot, ka Latvijas nostāja ir stingra, skaidra un pilnībā saskan ar NATO kopējo nostāju.

Pēc Militārās padomes sēdes prezidents pauda vēlmi pievērsties diviem jautājumiem - Zemessardzes un iekšlietu struktūru stiprināšanai. Pēc Levita paustā, NATO alianses trešais pants nosaka, ka katra dalībvalsts uzturēs un attīstīs individuālās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam, tādēļ Latvija ir attīstījusi savas pašaizsardzības spējas, atvēlot tām budžetā 2,3% no iekšzemes kopprodukta.

"Esam stiprinājuši NBS, īpaši Zemessardzi, atbalstījuši jaunsardzi un veidojam valsts aizsardzības mācību sistēmu skolās. Ikviens Latvijas pilsonis var dot savu pienesumu valsts aizsardzībā. Īpaši vēlos uzsvērt iespēju stāties Zemessardzē. Neviens nav lieks, neviens nav par vāju. Katram cilvēkam ir sava vieta un uzdevums, lai mēs kopā varētu aizstāvēt savu ģimeni, tautu un savu valsti. Jo plašākas būs mūsu rindas Zemessardzē, jo drošāk mēs varēsim justies. Jo gatavāka visa tauta būs sargāt savu brīvību, jo cietāks rieksts tā būs jebkuram pretiniekam," atzīmēja Valsts prezidents.

Viņš uzsvēra, ka patlaban Latvijas sardzē stāv tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju - gan profesionāli karavīri, gan zemessargi, tomēr Latvijas pilsoņi, kas ir gatavi aizstāvēt savu ģimeni, māju un zemi, ir daudz vairāk. Prezidenta ieskatā, šis ir īstais laiks katram Latvijas patriotam pajautāt sev, kā tieši cilvēks sargās Latviju, ko vēl vajadzētu apgūt, lai varētu to paveikt.

"Es gribētu uzsvērt, ka Zemessardze nav tikai militāra vienība. Tā ir simbols Latvijas tautas gatavībai aizstāvēt savu zemi. Zemessardze ir mūsu daudzpusīgās pilsoniskās sabiedrības spogulis, kurā Latvijas brīvības un neatkarības sardzē ir vienoti jānostājas visa politiskā spektra atbalstītājiem, neatkarīgi no dažādiem uzskatiem, līdzīgi kā mēs to darījām pirms 30 gadiem barikāžu laikā," sacīja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka jebkurš dienestam derīgs Latvijas patriots ir gaidīts iestāties savas valsts aizsardzības sistēmā, pievienojoties Zemessardzē savā novadā. Valsts prezidents arīdzan norādīja, ka modernie apdraudējumi nav tikai militārie apdraudējumi. Tie ir arī hibrīdapdraudējumi. Tie aptver informācijas uzbrukumus ar maldu ziņām, ekonomisko spiedienu, piemēram, ar dabasgāzes piegādes ierobežošanu, kiberuzbrukumus infrastruktūrai un cita veida uzbrukumus.

"Noturība pret šādiem uzbrukumiem ir viena no mūsu valsts prioritātēm. Valsts drošības iestādes un Iekšlietu ministrijas (IeM) struktūras spēlē izšķirošu lomu. Tās ir efektīvas un sniedz mums nepieciešamo brīdinošu informāciju. Tās turpina uzlabot savas spējas. Kopš pagājušā gada vidus īpašs izaicinājums Robežsardzei, tāpat arī Zemessardzei un policijai, ir mūsu robežas ar Baltkrieviju nostiprināšana un nosargāšana," teica valsts pirmā persona.

Pēc prezidenta paustā, aizvadīto gadu laikā valdība ir sākusi piešķirt IeM un valsts drošības iestādēm lielākus līdzekļus, tomēr, viņa ieskatā, tas joprojām ir par maz. Levits uzsvēra, ka Latvijas iekšējā drošība nav garantēta, tāpēc ir nepieciešams valsts iekšējai drošībai piešķirt īpašu prioritāti.

Valsts prezidents akcentēja, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un to sargā NATO piektais pants, kurš nosaka, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij automātiski nozīmē uzbrukumu visām NATO dalībvalstīm. Levits arīdzan uzsvēra, ka Latvijā NATO misijā pastāvīgi atrodas desmit NATO dalībvalstu karavīri. NBS ir ļoti labi sagatavoti un ekipēti, tie perfekti pilda savu uzdevumu Latvijā un piedalās starptautiskās misijās, kur tiek augstu novērtēti.

"Mēs esam solidāri un dodam savu daļu NATO kopējai aizsardzībai. Mēs esam pārliecināti par citu NATO dalībvalstu solidaritāti pret mums, tādēļ Latvijā mēs varam justies droši. Nobeidzot gribētu izteikt pateicību visiem tiem, kas dienē Zemessardzē, tiem, kas atbalsta Zemessardzi, zemessargu tuviniekiem un Latvijas pilsoņiem, kuri domā un gādā par valsts aizsardzību un drošību. Neatkarība nav dāvana. Tā ir jāizcīna un jānosargā. Aicinu visus Latvijas iedzīvotājus papildināt Zemessardzes rindas, vai jebkurā citā veidā dot savu pienesumu Latvijas valsts aizsardzībai un drošībai," pauda prezidents.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Aizsardzības ministrija ASV Baltija Egils Levits Eiropa Iekšlietu ministrija Robežsardze Saeima Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form