Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 11. oktobrī, nolēmis apžēlot vienu notiesātu personu, to pilnībā atbrīvojot no papildsoda izciešanas, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Kopumā Levits izskatīja 11 notiesāto personu apžēlošanas, no tiem 10 apžēlošanas lūgumi netika atbalstīti.
Līdz šim, būdams amatā, Levits izskatījis 332 apžēlošanas lūgumus, no kuriem apmierinājis 17.
Notiesāto personu apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām, ko nosaka Satversmes 45. pants.
Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura izcieš vai izcietusi sodu Latvijā; persona, kura notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama; personai, kura notiesāta Latvijā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde piekritusi atzīt Latvijā pieņemto lēmumu par personas apžēlošanu.
Apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt notiesātās personas aizstāvis, likumiskais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais.
Valsts prezidenta kancelejas apkopotā informācija liecina, ka visvairāk apžēlošanas lūgumu – 3391 – izskatījis bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, 1583 lūgumus izskatījis Andris Bērziņš, 1241 – Valdis Zatlers, 979 – Vaira Vīķe-Freiberga, bet Raimonds Vējonis – 697.
Ulmanis savulaik apžēlojis 219 ieslodzīto, Vīķe-Freiberga – 204, Zatlers – 122, Bērziņš – 79, bet Vējonis – 22.
