Valsts prezidents Egils Levits šodien izskatīja deviņu notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, un vienu personu nolemts apžēlot, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Apžēlotā persona daļējo atbrīvota no pamatsoda izciešanas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu.
Levits savas darbības laikā līdz šim apžēlojis deviņas notiesātas personas un izskatījis 201 notiesāto personu apžēlošanas lūgumu.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu.
Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
Savukārt, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Turpretim, ja piespriests mūža ieslodzījums, personai pirms lūguma iesniegšanas jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
Iepriekšējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis sava termiņa laikā izskatīja 697 apžēlošanas lūgumus, bet atbalstīja 22.
Visvairāk apžēlošanas lūgumus izskatīja Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā izskatīja 3391 apžēlošanas lūgumus, no kuriem atbalstīja 219.
