Prezidents piektdien nosūtījis motivētu rakstu Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā saskaņā ar Satversmi prasa likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atkārtotu caurlūkošanu, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta Preses dienests.
Prezidents atzinis, ka Saeima ir ņēmusi vērā viņa jūnija sākumā iztiektos iebildumus pret pirmajiem referenduma likuma grozījumiem, tomēr tagad 38 parlamentārieši lūguši likumu apturēt. Divu mēnešu laikā no līkuma apturēšanas ir iespēja vākt desmitās daļas vēlētāju parakstu, lai ierosinātu referendumu par apturētajiem grozījumiem.
Taču Saeimas akceptētie grozījumi paredz ne tikai izmaiņas referendumu ierosināšanas kārtība, bet arī ES saistību pārņemšanu – Lisabonas līgumā ietverto Eiropas pilsoņu iniciatīvu jeb regulējumu, ka miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu ES dalībvalstu, var aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem. Prezidents atgādina, ka Satversme liedz rīkot referendumus par starptautiskajiem līgumiem. Viņš arī uzsver, ka Latvija nedrīkst kavēties ar ES normu parņemšanu. "Par šādu prasību neizpildi Latvijai iestājas atbildība, proti, Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju," norādījis Valsts prezidents.
Bērziņš uzskata, ka var iztikt bez nobalsošanas un par likuma grozījumiem panākt kompromisu Saeimā.
Valsts prezidents vērš Saeimas uzmanību uz to, ka likuma grozījumos ietvertais regulējums – aģitācijas un finansēšanas kontrole, likumprojekta kvalitātes pārbaude, palielināts pirmajā parakstu vākšanas posmā nepieciešamais parakstu skaits uz 50 tūkstošiem parakstu - ir nepieciešams nekavējoties un no tā otrreizējās caurlūkošanas ietvaros nedrīkstētu atteikties.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents arī atzīmē, ka Satversmes 78.pants par tiesībām uz referendumu neuzliek par pienākumu parakstus vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai rīkot divos posmos.
"Tas gan nenozīmē, ka no divu posmu principa ir obligāti jāatsakās vai tas obligāti jāsaglabā, jo svarīgākais ir tas, cik likumā piedāvātās parakstīšanās iespējas ir pietiekami pretimnākošas vēlētājiem," atzinis Bērziņš. Valsts prezidents aicina Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem tomēr rast tādu kompromisu, lai nebūtu jārīko tautas nobalsošana, kas prasītu būtiskus valsts budžeta līdzekļus un kārtējo reizi radītu priekšnoteikumus sabiedrības šķelšanai.
Prezidents arī skaidro, ka likuma grozījumi paredz dažādas izmaiņas nacionālajā tiesiskajā regulējumā, bet Eiropas pilsoņu iniciatīva nav strīdus priekšmets, tāpēc no likuma grozījumiem ir jānodala Eiropas pilsoņu iniciatīva un jāvirza atsevišķā likumprojektā. Valsts prezidents aicina Saeimu sadalīt likuma grozījumus, lai iespējamā referenduma dēļ netiktu pārkāpts Satversmē noteikts aizliegums rīkot referendumus par starptautiskajiem līgumiem un par Eiropas Savienības tiesību aktu neizpildi netiktu uzsākta pārkāpuma procedūra.
Prezidenta kanceleja skaidro, ka situācijā, kas trešdaļa deputātu lūdz apturēt likuma izsludināšanu, bet prezidents nolemj nodot to otrreizējai caurlūkošanai, prioritāte ir valsts galvas lēmumam, jo tā mērķis ir pabeigt likumdošanas procesu parlamentā pirms vērsties pie tautas, turklāt tas ļautu Saeimai likuma grozījumus sadalīt un nenonākt pretrunā ar Satversmes aizliegumam referendumā vērtēt starptautiskos līgumus.
"Pēc tam, kad likuma grozījumi būtu sadalīti, par likuma izsludināšanu vai publicēšanas apturēšanu tiktu lemts no jauna," paudis prezidents.
Jau vēstīts, ka Saeima 26.jūlijā pieņēma likuma grozījumus, kuri reizē gan sarežģītu parakstu vākšanu, gan pakāpeniski ļautu ieviest papildu parakstīšanās mehānismus.