Valsts prezidents ielūdz pāvestu Francisku apmeklēt Latviju
Foto: LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien ielūdzis pāvestu Francisku apmeklēt Latviju.

Uzaicinājums pāvestam apmeklēt Latviju izteikts otrdien, Valsts prezidentam tiekoties ar Vatikāna Kristiešu vienotības veicināšanas padomes prezidentu kardinālu Kurtu Kohu, kurš šajās dienās ieradies vizītē Latvijā, portāls "Delfi" uzzināja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

"Daudziem joprojām ir spilgtā atmiņā tie emocionālie un cilvēcīgi sirsnīgie brīži, ko Latvija piedzīvoja pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes laikā pirms 20 gadiem. Ir pagājis zināms gadu skaits, lai Latvijā atkal viesotos Vatikāna pirmā persona," pauda Valsts prezidents.

Valsts prezidents ar Kohu, kā arī Romas Katoļu baznīcas amatpersonām otrdien pārrunāja sadarbību kristīgo konfesiju starpā, kas Latvijā ir veiksmīgas sadarbības paraugs, norāda preses dienestā.

Vienlaikus sarunā tika skarti arī jautājumi, kas attiecas uz Latvijas un Vatikāna sadarbību un Latvijas vēlmi 2016.gadā rīkot Pasaules jauniešu dienas (PJD).

Abas puses pauda gandarījumu par labajām attiecībā starp Latviju un Vatikānu, atzīmējot arī Valsts prezidenta Bērziņa dalību jaunā pāvesta Franciska inaugurācijā 2013.gada 19.martā.

Viesi izteica pateicību Valsts prezidentam par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ar Latviju, kas šī prezidenta atbalsta rezultātā guvusi arī sen gaidītu risinājumu juridiskajās attiecībās, jo kopš 2012.gada decembra Valsts prezidenta kancelejas vadībā valsts un Romas katoļu baznīcas pārstāvji izstrādāja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu", lai risinātu vienveidīgu līguma normu piemērošanu. Iesniegtie grozījumi ir vienbalsīgi apstiprināti Saeimā divos lasījumos un sagaidāms, ka grozījumi tiks apstiprināti trešajā lasījumā.

Izklāstot Latvijas kristiešu starpkonfesionālās sadarbības pozitīvos piemērus, kā arī valsts un kristīgo baznīcu sadarbības nozīmi sabiedrības saliedēšanā un vienošanā, Valsts prezidents īpaši izcēla Romas katoļu baznīcas aktīvo pozīciju Latvijā, kā arī iesaistīšanos aktuālo izglītības jautājumu risināšanā.

Tāpat Andris Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas un Svētā Krēsla attiecības ir labas, stabilas un ar ilgu vēsturi.

To apliecina arī fakts, ka Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību pēc tās dibināšanas 1918.gadā. Svētais Krēsls nekad netika atzinis Baltijas valstu inkoporāciju PSRS sastāvā.

Savukārt diplomātiskās attiecības starp Latviju un Svēto Krēslu tika atjaunotas 1991.gada 1. oktobrī.

Tikšanās reizē ar Valsts prezidentu piedalījās arī apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs, arhibīskaps Luidži Bonaci, Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Vatikāna Kristiešu vienotības veicināšanas padomes pārstāvis, monsiņjors Matias Turks un apustuliskās Nunciatūras Baltijas valstīs padomnieks, monsiņjors Džiovani Gaspari, kā arī Latvijas vēstnieks pie Svētā Krēsla Einars Semanis.

Jau vēstīts, ka Kohs šonedēļ apmeklē Latviju. Kohs ir pirmā augstā Vatikāna amatpersona, kas Latvijā ieradīsies pēdējo 20 gadu laikā kopš pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes 1993.gadā.

Kohs paredzējis klātienē iepazīties ar ekumenisma tradīcijām un praksi Latvijā, izveidot tiešu dialogu ar nozīmīgāko tradicionālo kristīgo konfesiju vadītājiem, kā arī pārrunāt valsts un baznīcas sadarbības jautājumus, liecina Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centra sniegtā informācija.

Koha vadītajā kristiešu vienotības veicināšanas padomē pērn tika iecelts Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs un šīs padomes uzdevums ir gan veicināt ekumenisku nostāju pašos katoļos, gan arī attīstīt sadarbību starp katoļiem un citām kristiešu grupām. Stankevičs iepriekš atzinis, ka labās kristiešu attiecības Latvijā, kas izveidojušās padomju gados, kalpo par iedvesmojošu kristiešu sadarbības piemēru arī citur pasaulē.



Source

www.DELFI.lv

Tags

Andris Bērziņš (bijušais prezidents) Zbigņevs Stankevičs Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form