No prezidenta teiktā žurnālistiem trešdien varēja secināt, ka spriedzi sabiedrībā nevar atrisināt ar politiskiem paziņojumiem.
"Es neesmu pārliecināts, ka šeit ir vajadzīgi kaut kādi paziņojumi. Es savu nostāju jau esmu paziņojis šajā jautājumā, ļoti skaidri un konkrēti. Es pie tā arī palieku un palikšu," sacīja Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka jau iepriekš ir skaidri un gaiši paudis savu nostāju par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un šis jautājums nav apspriežams. "Manā domāšanā nav nekādu izmaiņu un arī rīcībā [izmaiņu nebūs]," paziņoja prezidents.
"Es netaisos iesaistīties nevienas puses balstīšanā vai vadīšanā, vai kaut kādā dalībā, lai šo procesu tikai pastiprinātu. Es neredzu no tā nekādu jēgu. Mums ir jāmeklē ceļš uz kopēju vienotību," norādīja prezidents. Pēc viņa teiktā, valoda ir enkurs, un situācijas atrisināšanai ir jāmeklē kompromiss.
Viņš arī iztēlojās, kāda būtu situācija armijā, ja Latvijā būtu divas oficiālās valodas.
"Iedomāsimies situāciju, ka Latvijas armijā būs divas valodas - vienā būs "na pravo", pa labi, un otrā būs pa kreisi, ko dos latviski. Kāda vienotība būs armijā. Armijā to es vislabāk arī jutu.. Armijā nav valodas barjeru," paskaidroja Bērziņš.
Avīze "Diena" trešdien vēsta, ka tuvāko dienu laikā medijiem tikšot izplatīts valsts augstāko amatpersonu parakstīts Latvijas iedzīvotājiem - latviešiem un krieviem - adresēts paziņojums, šādi reaģējot uz pieaugošo politisko spriedzi, kas radusies parakstu vākšanas dēļ par krievu kā otru valsts valodu. Doma radusies Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai un valdības vadītājam Valdim Dombrovskim, tomēr abi politiķi aicinās zem paziņojuma parakstīties arī Valsts prezidentu.
Jau ziņots, ka pašlaik notiek parakstu vākšana par Satversmes grozījumu ierosināšanu par otru valsts valodu. Pirmajās divās nedēļās bija parakstījušies gandrīz 40 tūkstoši pilsoņu. Lai grozījumi tiktu iesniegti Saeimā, par tiem jāparakstās 154 tūkstošiem. Ja deputāti to noraida vai pieņem grozītā veidā, tiek izsludināts referendums.
Parakstu vākšanā piedalījies arī "Saskaņas centra" (SC) līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs, kam sekoja arī citi SC pārstāvji no dažādām pašvaldībām Latvijā. Tas radījis plašu rezonansi un pretrunīgu vērtējumu, jo iepriekš SC norobežojās no šīs iniciatīvas. Atsevišķi politiskie spēki pat aicinājuši izvērtēt Ušakova atbilstību mēra amatam.