Foto: DELFI
Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā izsaka gandarījumu par Saeimā steidzamības kārtā pieņemto un trešdien izsludināto sākumdeklarēšanas likumu, taču vienlaikus pauž bažas par to, vai pienākums iemaksāt skaidras naudas uzkrājumu kredītiestādē sasniegs mērķi, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

1.decembrī Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums trešdien izsludināts "Latvijas Vēstnesī" un spēkā stāsies ceturtdien. Likums pieņemts steidzamības kārtā ar vairāk nekā divu trešdaļu deputātu atbalstu, tāpēc Satversme neparedz prezidentam tiesības likumu neizsludināt.

Prezidents vēstulē abām amatpersonām norāda, ka apzinās un respektā likuma nepieciešamību.

Tomēr prezidents Bērziņš pauž bažas, vai visas likuma normas ir pietiekami izsvērtas, samērīgas un sasniegs izvirzīto mērķi, kā arī – vai valsts institūcijas spēs nodrošināt tām uzlikto pienākumu izpildi.

Prezidents vēstulē aicina nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestu ar pietiekamiem resursiem šā likuma izpildes nodrošināšanai, tai skaitā, "lai atbildīgās institūcijas nepieļautu, ka nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums pārvērstos par noziedzīgi iegūtu ienākumu legalizācijas instrumentu".

Nosūtītajā vēstulē Valsts prezidents norāda, ka pieņemtajā likumā nav ietverti visi svarīgākie priekšnoteikumi skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanai un iemaksāšanai kontā kredītiestādē, bet tie deleģēti Ministru kabinetam, tai skaitā iemaksas termiņš. "Ņemot vērā līdzšinējo argumentēto Satversmes tiesas nostāju vairākās lietās, Saeimai tomēr būtu jāatturas no likumā lemjamu jautājumu plašas deleģēšanas Ministru kabinetam. Laika trūkums un nespēja vienoties nav attaisnojošs kritērijs," uzsver prezidents.

Valsts prezidents norāda, ka pienākums deklarēšanas nolūkā iemaksāt skaidras naudas uzkrājumu kredītiestādē var nesasniegt savu mērķi un no šo nosacījumu ievērošanas, visticamāk, būs iespējams izvairīties, "un tas var radīt nevēlamus blakus efektus".

Šīs problēmas kontekstā Bērziņš vērš uzmanību uz Saeimas sēdes stenogrammu, kurā redzams, ka Saeima ir apzinājusies un vērtējusi šo jautājumu atbilstību Satversmes pantiem, kuri nosaka, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības un tiesības uz īpašumu. "To neņemšana vērā var radīt riskus tiesvedību riskus un arī personu mantiska rakstura prasības pret valsti," brīdina prezidents.

Prezidents pauž cerību, ka valdība, izdodot naudas iemaksāšanu regulējošos noteikumus, "spēs atrast pietiekami efektīvus un elastīgus risinājumus" un ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija rūpīgi sekos tam līdzi.

Jau ziņots, ka otrdien LTV raidījumā "Labrīt, Latvija" prezidents atzina – viņa ieskatā ideja, ka sākumdeklarēšanas ietvaros iedzīvotājiem būs jāieskaita bankas kontā deklarētie skaidrās naudas līdzekļi, esot "muļķīga – ja mēs neuzticamies saviem iedzīvotājiem, tad mēs to pašu saņemam pretī."

Saeima 1.decembrī pieņēma jauno Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu.

Saskaņā ar jauno likumu mantiskā stāvokļa deklarācija būs jāiesniedz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un visām fiziskām personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Mantiskais stāvoklis būs jādeklarē par īpašumiem, kas ir personas rīcībā 2011.gada 31.decembrī pulksten 24. Likums liek deklarēt mantisko stāvokli visām fiziskām personām, kuru rocība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas jeb 10 000 latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!