Valsts probācijas dienesta darbinieki gatavojas protestiem
Foto: DELFI

Valsts probācijas dienesta (VPD) darbinieku arodbiedrība plāno sūdzēties Satversmes tiesā un rīkot piketus, jo pretēji citām valsts iestādēm, dienesta budžeta situācija neuzlabojas un taupības pasākumi plānoti vēl vairākus gadus, otrdien raksta "Diena".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dienests joprojām dzīvo kā 2009.gada ziemā – tā ierēdņi strādā četru dienu darba nedēļu, "uz rokas" vidēji saņemot no 200 līdz 250 latiem, no šā gada viņiem atņemta arī veselības apdrošināšana, bet nupat samazinātas piemaksas par kolēģu aizstāšanu atvaļinājuma laikā.

Kamēr citām valsts darbinieku grupām algas atsākušas pieaugt, VPD atgriešanos pie pilnas darba slodzes Tieslietu ministrija (TM) sola tikai pēc trim gadiem, tādēļ Latvijas probācijas darbinieku arodbiedrība (LPDA) domā par piketu rīkošanu un gatavojas sūdzēties Satversmes tiesā (ST).

"Visur mūs tikai slavē, saka, cik mūsu darbs ir nozīmīgs, piešķir dažādus goda rakstus, bet ar to arī viss beidzas. Goda rakstu neapēdīsi. Mēs sākām budžeta konsolidāciju reizē ar visiem ierēdņiem, tikai citur viss jau ir atgriezies normālā līmenī – ir algas, ir piemaksas –, bet mēs joprojām sēžam tajā bedrē. Nerunājot nemaz par visu pārējo, mums pienākas arī piemaksa par darba bīstamību, jo ikdienā strādājam ar noziedzniekiem, HIV un tuberkulozes slimniekiem. Bet tā mums ir tikai 1% no algas jeb divi, trīs lati mēnesī, kaut citos dienestos tie ir pat 25%," laikrakstam sacījusi kāda VPD darbiniece.

VPD ir dibināts 2003 gadā, kā iestāde, kas veic notiesāto uzraudzību ārpus ieslodzījuma vietām, līdz ar to VPD darbinieku "klienti" ir piespiedu darba veicēji, nosacīti notiesātie, pirmstermiņa atbrīvotie cietumnieki un dzimumnoziedznieki.

2011. gadā dienesta klientu skaits jau sasniedzis 30 000, turklāt šā skaita pieaugums paredzams arī nākotnē.

Arī VPD vadītājs Aleksandrs Dementjevs laikrakstam neslēpj, ka valsts īstenotā politika attiecībā pret viņa iestādi reizēm šķiet dīvaina. "Man zvana dienesta Kuldīgas nodaļas vadītāja un jautā, kādēļ vietējiem VID darbiniekiem nupat izmaksātas prēmijas, kamēr mūsējie joprojām spiesti strādāt tikai 32 stundas nedēļā. Turklāt, gatavojot šā gada budžetu, Saeima veselības apdrošināšanu atstāja tiesnešiem, prokuroriem, zivju inspektoriem, bet mums nogrieza, nepaskaidrojot, kādēļ šāda attieksmes atšķirība," sacījis dienesta vadītājs.

Dementjevs gan norāda, ka piketu rīkošana, viņaprāt, diezin vai kaut ko atrisinātu, un uzsvēra, ka virzība viņa padotajiem par labu jau esot sākusies: "Ir plāns, kas gan vēl būtu jāapstiprina Saeimai, ka no 2013. gada dienests pāriet atpakaļ uz 36 stundu darba nedēļu un no 2014. gada – uz 40 stundām, pakāpeniski atjaunojot mūsu funkcijas," sacījis dienesta vadītājs.

To pašu laikrakstam ar preses sekretāres Līgas Ādamsones starpniecību sacījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš atzina, ka neadekvātu atalgojumu saņem virkne viņa ministrijai pakļauto iestāžu darbinieku. Attiecībā uz VPD ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus, kas paredz atgriešanos pie pilnas slodzes trīs gados, un tiek meklēti risinājumi arī pārējām VPD darbinieku sūdzībām. "Trīs gadi – tas ir reālākais, kad to izdarīt. Arodbiedrībai nostāties uz "kara takas" – diez vai tas būtu tas labākais risinājums," uzskata Bordāns.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Tieslietu ministrija Valsts probācijas dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form