Valsts probācijas dienesta galvenā problēma ir nepietiekamais finansējums

"Valdībai jārēķinās ar to, ka nākamgad pasliktināsies sabiedrības drošība," norādīja Dementjevs.

Viņš pastāstīja, ka, neskatoties uz inflāciju, VPD darbinieku algām no nākamā gada valsts budžeta atvēlēts par 135 000 latu mazāk nekā pērn. Vidējā VPD darbinieka mēnešalga ir no 259 līdz 290 latiem.

Šogad darbu dienestā pametušas 104 personas, norādīja Dementjevs, piebilstot, ka, pēc viņa domām, nevis samaksa, bet gan vēlme palīdzēt sabiedrībai ir VPD darbinieku motivācija strādāt.

Neskatoties uz zemo atalgojumu, lieli panākumi šo gadu laikā ir sasniegti piespiedu un sabiedrisko darbu jomā, būtiski palielinot gan piespiedu darbos nodarbināto likumpārkāpēju skaitu, gan viņu nostrādāto stundu apjomu.

2006. gada gada laikā piespiedu darbs piemērots 2546 likumpārkāpējiem, kas kopumā nostrādājuši 245 705 piespiedu darba stundas, ieekonomējot 131 452 latus.

VPD apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos piespiedu darbus veikuši 1633 klienti, nostrādājot 139 662 stundas. Sabiedriskos darbus šī gada pirmajā pusē kopumā ir veikuši 105 nepilngadīgie, nostrādājot 2187 stundas.

Būtiski attīstījusies arī VPD funkcija par izlīgumu krimināllietās. Pagājušā gada laikā novadīts 251 izlīgums, bet šī gada pirmajos sešos mēnešos izlīgums bijis 427 lietās.

Dementjevs norādīja, ka izlīguma iespēju nozieguma izdarītājs, vienojoties ar cietušo un atzīstot savu vainu, var izmantot jebkurā stadijā pēc nodarījuma veikšanas, jo galvenais tās mērķis ir radīt morālu atvieglojumu cietušajam un likt pašam vainīgajam apzināties savas negatīvās rīcības sekas un nopietnību.

Dažu gadu laikā ir izveidotas probācijas programmas un tiek nopietni strādāts pie dzimumnoziedznieku programmas, kura, iespējams, tiks realizēta jau nākamajā gadā.

Dementjevs pastāstīja, ka minēto programmu paredzēts realizēt divos virzienos - ar dzimumnoziedznieku ārstēšanu ieslodzījumu vietās, iedarbojoties uz viņiem ar dažādām psiholoģiskām metodēm, kā arī ar to noziedznieku uzturēšanu, kuri vairs neizcieš reālu brīvības atņemšanu.

"Minētais process ir laikietilpīgs, taču Kanādas pieredze rāda, ka 10-20 gadu laikā pēc aktīva darba ar šādus noziegumus izdarījušām personām likumpārkāpumu skaits to noziedznieku vidū, ar kuriem strādājuši probācijas dienesta darbinieki, jūtami samazinās," norādīja VPD priekšnieks.

Kopumā probācijas programmu nozīmīgo lomu tieslietu sistēmā Latvijā apliecina fakts, ka arvien vairāk tiesnešu kā papildu pienākumu tiesātajiem piemēro piedalīšanos probācijas programmās.

Izveidojusies laba sadarbība ar ieslodzījuma vietām, jo īpaši ar Valmieras cietumu un Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem, liecina VPD apkopotā informācija.