Viņa arī uzsvēra, ka ministrijas, kas līdz šim "katra dzīvojusi savu dzīvi", ‒ Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Labklājības ministrija ‒ nu sēdušās pie viena galda, lai veidotu nodarbinātības politiku.
"Ja mēs nodarbinātības politikas neesamību uzskatām par nopietnu problēmu, kas, manuprāt, tā ir, pašlaik Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka darbavietu skaits Latvijā pieaugs ar ātrumu 15 tūkstoši darbavietu gadā," teica Viņķele un atzina, ka tas neizklausās labi, ņemot vērā kopējo bezdarbnieku skaitu valstī.
Viņa nepiekrita, ka šī prognoze – 15 tūkstoši jaunu darbavietu gadā ‒ būtu pārāk optimistiska, jo tā izrietot no šā gada rādītājiem.
"Tie ir skaitļi, ko liecina šis gads. Tā nav nekāda straujā tendence. Pēc krīzes Latvijas ekonomikas struktūra ir uzskatāma par nesalīdzināmi stabilāku, nekā tas bija pirms krīzes. Domāju, ka mēs izvilksim 2,5 procentus IKP pieauguma ‒ tas ir vidējais starp optimistiskāko Finanšu ministrijas prognozi, kas bija 3,4 [procenti], un pesimistisko aizdevēju un Latvijas Bankas prognozi," klāstīja Viņķele, kas iepriekš strādāja Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā.
Labklājības ministre norādīja, ka publiskajā telpā dominē viedoklis, ka valsts rada darbavietas, taču valstij esot jādara apstākļi, lai darbavietas varētu radīt bizness.
"Nav viena vienkārša risinājuma, tāpēc mēs esam pašlaik pie viena galda ar ekonomikas un izglītības ministriem, lai vispār izveidotu nodarbinātības politiku. Īsti nav veikta analīze, kāpēc darba devējs vēlas atbrīvoties no darbinieka pirmspensijas vecumā. Pirms mums nav atbildes, saruna var būt emocionāla bez īstas skaidrības par izstumšanas cēloņiem. Tas būtu viens no pirmajiem uzdevumiem – ļoti maz politikas izstrādes tiek balstītas uz pētījumiem. Mēs to esam tagad sākuši. Trīs ministrijas katra ir dzīvojusi savu dzīvi," pastāstīja Viņķele.
Uz jautājumu, vai tā daļēji nav arī "Vienotības" atbildība, Viņķele atjautāja: "Bet kurš to noliedz?"
Tendences liecina, ka palielinās ilgstošo bezdarbnieku skaits, kas gan neesot tikai Latvijas problēma.
"Pamatkontingents ir jaunieši un pirmspensijas vecuma cilvēki. Ir skaidrs, ka ar esošo bezdarba samazināšanas politiku mēs šīs vecuma grupas neuzrunājam. Risinājumi acīmredzot nedarbojas. Tas nozīmē, ka jāvētī cēloņi, kas ir neefektīvais," atzina Viņķele.
Saskaņā ar jaunāko informāciju Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis novembra beigās bija 11,5% ‒ Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē bija 130 240 bezdarbnieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
