Valsts robežas joslu grib noteikt gar pierobežas upēm; iedzīvotāji tur nedrīkstēs pat makšķerēt
Foto: Valsts robežsardze

Valdība otrdien lems par Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātajiem grozījumiem, kas paredz, ka tad, ja valsts robeža noteikta pa upes, strauta vai kanāla vidu, valsts robežas josla nosakāma no ūdensteces krotes vai krasta līnijas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā skaidro IeM, gadījumos, ja valsts robeža noteikta pa publiskas upes vidu vai noteikta pa ezeru, valsts robežas josla nav nosakāma vispār. Tas, ka valsts robežas josla gar publiskajām upēm nav nosakāma, sarežģījot Robežsardzes likumā noteikto Valsts robežsardzes funkciju izpildi.

Šobrīd ārējā valsts robeža pa publiskām upēm ir noteikta 93,55 kilometru garumā pa Ludzu, Pernovku, Zilupi, Daugavu, Akticu, Asūnīcu un Sarjanku.

Līdz ar to valsts robežas josla gar tām nav nosakāma, un līdz ar to gar tām nav piemērojams arī Robežas likuma minētais valsts robežas joslas režīms, kas paredz, ka personu uzturēšanās valsts robežas joslā ir aizliegta, izņemot īpašus gadījumus.

Šobrīd makšķerēt publiskās upēs un ezeros, ievērojot makšķerēšanas noteikumus, var jebkura persona. Likumi makšķerniekiem un zvejniekiem dod tiesības ne tikai uz attiecīgo ūdeņu izmantošanu, bet ļauj tiem izkāpt un uzturēties krastā, proti, izmantot tauvas joslu, norāda IeM.

Līdz ar to šobrīd likumīgi un brīvi pārvietoties gar minētajām upēm drīkst ikviena persona.

Savukārt IeM uzskata, ka pastāv risks nelikumīgas ārējās robežas šķērsošanai un preču pārvietošanai pa Ludzas, Pernovkas, Akticas, Asūnīcas, Sarjankas upēm un Zilupi. To veicina virkne apstākļu, piemēram, vasarā daļā iepriekš minēto upju atsevišķi posmi izžūst pilnīgi vai arī to dziļums nepārsniedz 20 centimetrus.

Tāpēc IeM izstrādātie grozījumi Latvijas Valsts robežas likumā paredz, ka, ja valsts robeža noteikta pa upes, strauta vai kanāla vidu, valsts robežas josla nosakāma no ūdensteces krotes vai krasta līnijas.

Grozījumi attieksies uz iepriekš minētajām upēm, un gar tām tiks noteikta valsts robežas josla. Tas nozīmē, ka tur būs aizliegta personu uzturēšanās, izņemot īpašus, likumā noteiktus gadījumus, piemēram, kad personu uzturēšanās šajā joslā būs saistīta ar robežuzraudzību vai katastrofu seku likvidācijas darbiem.

Tātad ikvienai personai, kura turpmāk vēlēsies savām vajadzībām izmantot Ludzas, Pernovkas upes, Zilupi, Akticas, Asūnīcas un Sarjankas upes, tas būs aizliegts, jo uz tām attieksies valsts robežas joslas režīms.

IeM apkopotā statistika liecina, ka aizturēto nelegālo imigrantu skaits 2015. gadā, salīdzinājumā ar 2014. gadu, ir palielinājies par 333%, savukārt piespiedu kārtā izraidīto personu skaits ir palielinājies par 315%.

Vienlaikus 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu par 307% ir palielinājies aizturēto Vjetnamas pilsoņu skaits, kā arī par 630% pieaudzis izraidīto Vjetnamas pilsoņu skaits.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Iekšlietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form