Abām spēka ministrijām – gan Aizsardzības, gan Iekšlietu – ir valsts pārvaldei neraksturīga sadarbība ar mednieku klubiem, kas tiem rada priviliģētu statusu attiecībā uz valsts resursu izmantošanu savām vajadzībām, liecina Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas.
VK portālu "Delfi" informēja, ka Aizsardzības ministrijas (AM) gadījumā tie ir īpaši labvēlīgi līgumu nosacījumi par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) piederošu mežu platību izmantošanu medībām, bet Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā esošie ugunsdzēsēji izrādījuši labvēlību depo telpu izmantošanai medījumu dalīšanas procesam.
Lai paplašinātu Ādažu poligona teritoriju, kas nepieciešams saistībā ar paplašināto sabiedroto spēku klātbūtni un militāro aktivitāšu intensitātes pieaugumu Baltijas valstīs, 2017. gadā AM no AS "Latvijas valsts meži" pārņēma mežu īpašumus kopumā 5281 hekāru platībā. "Mantojumā" no "Latvijas valsts meži" NBS saņēma arī līgumus ar medību organizācijām.
Šo līgumu nosacījumi VK rada šaubas un liek uzdot jautājumus, vai tie primāri kalpo aizsardzības resora interesēm. Turklāt maksa par medību platību izmantošanu nav tikusi iekasēta kopš 2017. gada, jo aizsardzības resoram neesot speciālistu, kuri pārzinātu specifisko un sarežģīto maksas aprēķināšanas metodiku, ziņo VK.
Līgumos ietverti arī armijai neraksturīgi pienākumi, kuri rada papildu administratīvo slogu karavīriem. Piemēram, izskatīt mednieku organizāciju pieteikumus vēlamo medību platību lietošanai un sniegt atbildi desmit dienu laikā. NBS ir pienākums elektroniski, telefoniski vai mutiski informēt mednieku organizācijas, ja medību platības nepieciešamas militārām vajadzībām. Turklāt līgumi noslēgti uz likumā maksimāli atļauto termiņu – 30 gadiem, pat neizskatot iespēju tos slēgt uz īsāku laiku.
"Mūsuprāt, pārņemot mežu teritorijas NBS, valsts aizsardzības jomas intereses nav pietiekami novērtētas. Šādā situācijā mednieku organizācijas ir priviliģētākas nekā NBS. Vērtējot līgumus ar mednieku kolektīviem, Valsts kontrolei rodas jautājums, vai šo medību līgumu pārņemšana ir notikusi aizsardzības resora interesēs? Vai laikā, kad poligona noslogotības dēļ ir sarežģīti atrast laiku pat Zemessardzes mācībām, ir iespējams vienoties ar mednieku organizācijām par tām vēlamo medību platību lietošanas laiku un vietu?" uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Revīzijā arī konstatēts, ka medību tiesības Ādažu poligona teritorijā nodotas arī biedrībai "Armijas un sporta klubs "Lilaste"". 2001. gadā noslēgtā līguma darbības termiņš beidzas 2021. gadā, un viens no līguma punktiem pat nosaka, ka NBS apņemas netraucēt mednieku organizācijai izmantot medību platības medību organizēšanai un medību saimniecības uzturēšanai līguma darbības laikā.
Viens no VK ieteikumiem ir iekasēt no medību organizācijām maksu un ieskaitīt to valsts budžetā. Ieteikums tiks uzskatīts par ieviestu brīdī, kad valsts budžets saņems par 2017. un 2018. gadu neiekasētos līdzekļus no medību organizācijām. Šobrīd noteiktais termiņš ir 2019. gada 1. oktobris.
AM valsts sekretārs Jānis Garisons raidījumam "Nekā Personīga" norādījis, ka "tas ir vēsturiskais līgums, kas ir savā laikā noslēgts bruņotajiem spēkiem ar šo te kolektīvu, un pārņemot zemes, kad pārņēma attiecīgi Militārās infrastruktūras centrs, šis līgums netika pārņemts. Mēs tagad veiksim izmeklēšanu, par šo situāciju un attiecīgi protams nodosim šo līgumu un izlabosim šo situāciju".
Revīzijas rezultātā AM sākusi risināt jautājumu par maksas aprēķināšanu, jo ir noslēgts līgums ar AS "Latvijas valsts meži" par nepieciešamo medību nomas maksas aprēķinu veikšanu, ziņo VK.
Valsts galvenā audita iestāde uzskata, ka turpmāka aizsardzības resora sadarbība ar mednieku organizācijām jānoregulē un jāpadara caurskatāma, jāvērtē ar mednieku organizācijām noslēgto līgumu atbilstība aizsardzības resora noteikumiem un arī nepieciešamība veikt grozījumus normatīvajos aktos par medību ierobežojumu militārajos objektos.
Šobrīd NBS ir līgumi ar trijām mednieku organizācijām, kuras saimnieko Ādažu poligona mežos. Tās ir: mednieku – sporta klubs "Vanagi", mednieku klubs "Asni", biedrība "Vecmurjāņu mednieku klubs".
"Nekā Personīga" skaidroja, ka AM un bruņotie spēki poligonu paplašināšanā cenšas respektēt vietējo iedzīvotāju intereses. Šī iemesla dēļ sēņotāji un ogotāji netiek dzīti ārā no poligoniem, ja vien netraucē mācības. Tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc tiek respektēta "Latvijas valsts mežu" prasība pārņemt saistības ar medību kolektīviem. "Ja mēs atsakāmies no šāda principa, ka mēs ļaujam izmantot, tad tur ir ietekme. Un arī sākotnēji, kad mēs virzījām lēmumus par poligonu izveidošanu, principā līdz šim šis ir bijis viens no kritiskākajiem punktiem poligonu izveidošanā, jo visvairāk ir uztraukušies mednieki un es pieņemu, ja mēs izlemsim par jaunu poligonu veidošanu, pateiksim, ka mēs izliksim ārā visus medniekus, es domāju, ka mēs saskarsimies ar diezgan lielu pretestību tajā brīdī," raidījumam norādīja Garisons.
Savukārt attiecībā uz ugunsdzēsējiem VK secinājusi, ka tie savas telpas un resursus dāsni atvēl medījumu sadalīšanai. VK jau ziņoja, ka revīzijā par iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tā pirms gada atklāja, ka Ogres novada Ķeipenes Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo rīkoti dažādi ar medībām saistīti pasākumi. Maksas pakalpojumu izcenojumi šī objekta telpu izmantošanai nebija apstiprināti, nebija arī līgumu par telpu iznomāšanu, līdz ar to arī samaksa par telpu izmantošanu netika prasīta.
Ķeipenes ugunsdzēsēju depo adresē kopš 2009. gada bija reģistrēts mednieku klubs "Plauži", kura valdes priekšsēdētāja posteni ieņēma Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas amatpersona, bet norādītais mednieku kluba kontakttālrunis bija citas VUGD amatpersonas darba telefona numurs. Tādējādi par pasākumu organizēšanu Ķeipenes ugunsdzēsēju depo zināja vairākas augstas VUGD amatpersonas.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju 2016. un 2017. gadā mednieku klubs "Lady HUNT" sadarbībā ar mednieku klubu "Plauži" rīkoja fazānu medības. Šo pasākumu vajadzībām tika izmantota gan teritorija pie VUGD depo, gan arī depo iekštelpas.
Arī IeM pārbaude apstiprināja, ka depo telpas izmantotas medību kluba vajadzībām - šļūteņu mazgātavā dalīts medījums, telpas izmantotas mielastu rīkošanai, nakšņošanai. VK norāda, ka tas liecina par īpašam privilēģijām mednieku kluba biedriem, tajā skaitā vairākām augsta līmeņa VUGD amatpersonām.
VK vērtējumā šādi tika pieļauta valsts īpašuma izmantošana privātās interesēs, ko aizliedz Publikas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums un likums "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Par konstatētajiem faktiem VK jau revīzijas gaitā vērsās IeM un informēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).
KNAB pārbaudes rezultātā pret VUGD Ķeipenes posteņa komandieri Juri Pinni ierosināja administratīvā pārkāpuma lietvedību, taču tā tika izbeigta, nesaskatot viņa rīcībā administratīvā pārkāpuma sastāvu. KNAB pārstāvji iepriekš Saeimas komisijā gan piekrita, ka konkrētā situācija nav pieņemama. Viņi norādīja, ka lēmums pārtraukt lietu pieņemts, jo netika konstatēti amatpersonas pieņemti lēmumi vai noslēgti līgumi ar mednieku klubu "Plauži" par objekta lietošanu.
Ģenerālprokuratūra par KNAB lēmumu par lietvedības izbeigšanu iesniedza biroja priekšniekam protestu.
Tikmēr Iekšlietu ministrija (IeM) dienesta pārbaudes rezultātā VUGD priekšniekam Oskaram Āboliņam piemēroja disciplinārsodu – mēneša amatalgas samazināšana par 10% uz diviem mēnešiem. Savukārt pret VUGD Ķeipenes posteņa komandieri ierosinātā disciplinārlieta tika izbeigta, jo viņš bija devies izdienas pensijā. Citu augsta līmeņa VUGD amatpersonu, kas piedalījušās medību kluba pasākumos, atbildība netika vērtēta.
