Valsts un pašvaldību institūcijās iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas izstrāde bieži vien ir formāls pasākums, tādējādi daļa institūciju neefektīvi īsteno vai neīsteno vispār obligātos pasākumus, lai savlaicīgi apzinātu un novērstu iespējamos korupcijas un interešu konflikta riskus, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Informatīvajā ziņojumā par iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmu novērtējumu KNAB norāda, ka valsts un pašvaldību institūcijām līdz 2018. gada 31. decembrim bija jāizstrādā un jāievieš iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma.
Situācijas novērtēšanai par sistēmas ieviešanas progresu KNAB pērn aptaujāja 2077 institūcijas.
KNAB konstatējis, ka teju katrā piektajā institūcijā aizvien nav ieviesta iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma vai izstrādāti iekšējie noteikumi, kuros ir identificēti un analizēti iespējamie korupcijas riski. Turklāt atsevišķas pašvaldības pretkorupcijas pasākumu plānu izstrādāja tikai pēc tam, kad no biroja saņēma informācijas pieprasījumu sniegt datus par ieviesto sistēmu.
Lai arī gandrīz 80% aptaujāto institūcija pretkorupcijas plānu ir ieviesušas, birojs ir novērojis vairākas nepilnības, kas kavē efektīvu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu.
"Ne visas institūcijas identificē un padziļināti analizē korupcijas riskam pakļautos nodarbināto amatus, darbības jomas un procesus. Tāpat daļa aptaujāto institūciju neveic vispārēju ieviesto pretkorupcijas pasākumu izvērtējumu, ko KNAB rekomendē darīt vismaz reizi gadā, lai nodrošinātu efektīvu sistēmas darbību," norāda birojā.
Vienlaikus KNAB pozitīvi vērtē atsevišķu pašvaldību praksi izstrādāt vienotu pretkorupcijas pasākumu plānu, kas ir saistošs visām reģiona iestādēm un pašvaldībai piederošajām kapitālsabiedrībām. "Tomēr aptaujas dati liecina, ka ne visos šajos gadījumos konkrētā reģiona iestādes un kapitālsabiedrības ir informētas par plāna esamību," akcentē KANB.
Līdz ar to birojs secina, ka, lai arī iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēma valsts un pašvaldību institūcijām ir obligāta prasība, daļa institūciju šo prasību izpilda tikai formālā veidā, tādējādi kavējot efektīvu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu.
