No 2010.gada spēkā ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, kas stingru kārtību iepirkumiem šobrīd paredz tikai no 414 000 eiro, bet būvniecībā tie ir 5,2 miljoni eiro. Ja iepirkumu summas nesniedzas līdz slieksnim, tad attiecīgais uzņēmums var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Katrā uzņēmumā ir sava kārtība, taču tikai no kapitāldaļu turētāja un uzņēmuma vadības ir atkarīgs, cik caurskatāms ir process, norāda raidījums.
2011.gadā sākās diskusijas, ka slieksnis ir pārāk augsts, ka pārāk liela vaļa ļauta iepircējiem un process ir necaurskatāms. Toreiz premjers Valdis Dombrovskis uzdeva izveidot darba grupu, kuras vadība uzticēta Ivaram Mēkonam. Tomēr divu gadu laikā likumprojekts joprojām nav gatavs.
Šī likuma lielākie ieguvēji ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kopumā ap 240 uzņēmumu. Piemēram, "Latvenergo", "Latvijas dzelzceļš", visas ostas un lidostas, arī "Rīgas satiksme", skaidro "Nekā personīga". Šo uzņēmumu iepirkumiem piemēro īpašu likumu, kurā atklātas un stingri reglamentētas iepirkumu procedūras prasītas tikai sākot no 414 000 eiro preču un pakalpojumu iegādei un 5,2 miljoniem būvniecībai, bet zem šīm summām visi iepirkumi atstāti pašu uzņēmumu ziņā.
2012.gadā šādā veidā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji tērējuši 355 miljonus latu, 2013.gada jau 363 miljonus latu. Tendence ir augoša un liecina, ka uzņēmumi ļoti cenšas nepārsniegt šos sliekšņus, lai nav liekas klapatas ar iepirkumu procedūrām, aizdomīga sakritības min "Nekā personīga". Šādu iepirkumu slieksni paredz Eiropas direktīva, kas iestrādāta Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā. Latvija šos sliekšņus var samazināt, taču to nav izdarījusi, jo "nevajagot apgrūtināt uzņēmumus ar administratīvo slogu un esot jāļauj tiem bez aizķeršanās nodrošināt pakalpojumus".
"Lai nodrošinātu šo pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un viņiem būtu zināma elastība iepirkumu veikšanai, šie sliekšņi ir augstāki. Un ne tikai Latvijā, bet pilnīgi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs," skaidro Finanšu ministrijas aktu departamenta direktore Inta Liepa.
Atbildīgie ierēdņi uzsver, ka augstais slieksnis nenozīmē haosu un patvaļu, jo uzņēmumu darbību regulē arī citi likumi, piemēram, publisku personu mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.
Tomēr ne visi uzņēmumi apgrūtina sevi ar zemākiem sliekšņiem. Izmantojot iespēju nerīkot atklātas iepirkumu procedūras, pašvaldības uzņēmums "Rīgas Satiksme" bez lieka trokšņa 2013.gadā noslēdza līgumu nano mazgāšanas līdzekļu iegādei par 280 tūkstošiem latu. RS 2012.gadā un 2013.gadā izmantojot iespēju nerīkot atklātas iepirkumu procedūras, ir iztērējusi attiecīgi 30 un 25 miljonus eiro. Uzņēmums arī nesniedz informāciju, kāda tad ir kārtība, kā tas veic iepirkumus.
Uz sliekšņa samazināšanu uzstāj Ārvalstu investoru padome, jo spēkā esošās normas ļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem nepubliskot iepirkumus, tā mazinot konkurenci. Arī nepamatoti noraidītajiem pretendentiem ir liegtas iespējas panākt konkursa rezultātu pārskatīšanu, un līdz pat 2013.gadam rezultātus nevarēja apstrīdēt arī tiesā.
Dombrovskis valdības izveidotās darba grupas vadītājs Mēkons sākotnēji piekrita intervijai raidījumam "Nekā Personīga", tomēr 2- minūtes pirms noliktā laika atteica, aizbildinoties ar "svarīgākiem darbiem". Tikmēr Valsts Kancelejas jurists Viktors Sidorenkovs skaidro, ka darba grupa uzdevumu saņēmusi tikai pērn, strādājusi ļoti aktīvi, uz sēdēm gan sanākusi reti, jo lielākais darba apjoms veikts e-pastā un sazvanoties. Esot panākts "zelta vidusceļš": projektā paredzēts, ka turpmāk iepirkumiem slieksnis būs 150 tūkstoši eiro, bet būvniecībā 1,5 miljoni.
