Bāliņa uzskata, ka biroja programmatūras izvēlē ir jāņem vērā tās nepieciešamā funkcionalitāte, izmaksas un savietojamība ar esošajām sistēmām un dokumentu standartiem. Tāpat ļoti būtisks nosacījums programmatūras izvēlē ir lietotāju prasmes un ieradumi, vēsta Db.
Sekretariātā sniegtā informācija liecina, ka šobrīd publiskajā sektorā Latvijā netiek uzspiesta viena noteikta ražotāja programmatūra - valstī nav un arī netiek plānota atsevišķa politika, kas normatīvo aktu līmenī noteiktu, kāda veida programmatūra ir jāizmanto valsts iestādēs. Katra iestāde savas darbības nodrošināšanai izmanto programmatūru, kuru uzskata par piemērotāko savām vajadzībām un kuras piegādātājs ir uzvarējis izsludinātajā iepirkuma konkursā. Valsts noslēgtajam līgumam ar "Microsoft" neesot ekskluzivitātes statuss un katra puse saglabā tiesības stāties līdzīgās līgumattiecībās ar citiem.
Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija ir ierosinājusi "Microsoft" programmatūras vietā valsts un pašvaldību iestādēs dokumentu apritē plašāk izmantot atvērtā pirmkoda bezmaksas programmatūru "OpenOffice.org". Sekretariāts gan norāda, ka, pārejot uz atvērtā koda programmatūru, ir jārēķinās ar pārinstalācijas, lietotāju apmācības un programmatūras uzturēšanas un tehniskā atbalsta pakalpojumu izmaksām, kas varētu būt identiskas vai pat lielākas nekā maksas programmatūras iegāde un uzturēšana. Sekretariāta rīcībā gan nav aprēķinu, vai atvērtā koda programmatūras lietošana ilgtermiņā ir ekonomiski izdevīgāka. Īstermiņā atvērtā koda programmatūras ieviešanai un lietošanai izmaksas tomēr ir lielākas, uzskata sekretariāta eksperti.